Cilvēka dzīve ir cieši saistīta ar augu valsti. No tās mēs iegūstam gan pārtikas līdzekļus, gan lopbarību, gan arī izejvielas dažādām rūpniecības nozarēm. Lielajā augu daudzveidībā ir arī augi, kas satur indīgas vielas (par indīgām vielām sauc vielas, kas traucē normālu dzīva organisma (cilvēka vai dzīvnieka) darbību vai ir pat par cēloni tā bojā ejai).
Pašreiz zināms apmēram 10000 indīgo augu sugas. Indīgās vielas var atrasties dažādās auga daļās- gan saknēs, sakneņos, gan stumbros, gan lapās un ziedos, gan augļos, sēklās. Pie tam vienas un tās pašas augu grupas robežās atsevišķu sugu augos indīgo vielu izvietojums var būt atšķirīgs. Indīgo vielu izveidošanās un uzkrāšanās augos ir atkarīga arī no augu dzīves apstākļiem, - nozīmē te ir augsnei, reljefam, klimatam, apgaismojumam, kā arī auga attīstības pakāpei. Indīgo vielu daudzums augā tā dzīves laikā nav vienmēr vienāds.
Cilvēki un dzīvnieki nereti saindējas ar šiem indīgajiem augiem, jo indīgie augi vai to daļas ir līdzīgas pārtikā lietojamiem augiem. Augļi ir dekoratīvi, saista uzmanību un izraisa vēlēšanos, sevišķi bērniem, tos nogaršot. Dzīvnieki parasti saindējas agri pavasarī, sevišķi tad, ja tie ir stipri izbadējušies. Tomēr ir arī gadījumi, kad saindējas cilvēki. Nereti saindēšanās beidzas ar nāvi. Visbiežāk saindējas bērni, kas mēdz nogaršot dažādas nepazīstamu augu saknes, augļus, sēklas vai ziedus, kurus tie atraduši rotaļājoties. Raujot vai ņemot mutē indīgu augu lapas vai zarus, bērniem rodas ādas vai gļotādas iekaisums. Pieaugušie dažkārt saindējas, labi nepazīstot augus, sajaucot derīgos augus ar indīgajiem, piemēram, sajaucot suņu pētersīli ar ēdamo pētersīli un tam līdzīgos augus. Saindēšanās var notikt arī, ja, nekonsultējoties ar ārstu, indīgus augus lieto kā ārstniecības līdzekļus.…
