Lietas faktisko apstākļu noskaidrošana

FAKTISKO APSTĀKĻU JĒDZIENS
Galvenie fakti ir ziņas, kuru nozīme un apjoms ir pietiekams juridiskās lietas normālai izlemšanai (prasa pierādīšanu). Galvenie fakti pieder pie juridiskiem faktiem – tiesībradošiem, tiesībmainošiem, tiesībpārtraucošiem. (Nersesjancs V.)
Fakti ir ne vien fiziski sajūtam priekšmeti, bet arī konkrētas psihiskas norises. (Cipeliuss R.)
Faktiskie apstākļi ir objektīva informācija, savukārt vērtējums ir atkarīgs no katra vērtētāja subjektīviem ieskatiem. Vērtējums nepieder pie faktiskiem apstākļiem.
Faktiskā apstākļa jēdzienam kā sinonīmi Administratīvā procesa likumā lietoti arī tādi jēdzieni kā fakts un lietas apstāklis.
153.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas
(3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.
247.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība
(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 153.pantu nav nepieciešams pierādīt.
LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU NOSKAIDROŠANAS POSMI
Lietas faktisko apstākļu noskaidrošanas procesā izdala 3 posmus:
Faktu konstatēšana
Konkrētu dzīves gadījumu, faktiska sastāva uztveršana;
Konstatēšana, ka šis faktiskais sastāvs patiešām ir noticis;
Faktiska sastāva izvērtēšana atbilstoši likuma pazīmēm.
Faktu atmešana un papildināšana
Nosaka izskatāmas lietas “kodolu”;
Ņem vērā zināmus faktus un to iespējamo juridisko nozīmi.
Faktu novērtēšana.
FAKTU NOVĒRTĒŠANA
Novērtēšanas kritēriji:
Uztvere - (atkarīga no ikdienas pieredzes), piem., piedzimšanas fakts, kādas lietas izmērs.
Sabiedrisko attiecību pieredze - (mērķtiecīgas darbības, kuras var saprast un izskaidrot tikai ar savu vai citu iepriekš iegūtu pieredzi), piem., naudas nodošanu no vienas personas otrai var saprast gan kā maksājumu, gan kā kukuļošanu.
Cita sociālā pieredze – piem., tiesu praksē nostiprinājušies faktu novērtējumi un socioloģisko pētījumu atziņas.
Vērtības – piem., “laba ticība”, “saimnieka rūpība”, ...
Atlikusī rīcības brīvība – piem., robežas noteikšana starp vieglu un rupju uzmanību.