Profesionālā izdegšana

Viens no galvenajiem izdegšanas sindroma cēloņiem ir stress
Stress (angl. stress – sasprindzinājums) ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļu loku, ko izsauc vairāki kairinātāji - stresori
Stress ir viens no nepieciešamiem komponentiem cilvēka dzīvē, bez kā cilvēks nevarētu izdzīvot, tomēr spēcīgs un ilgstošs stress ir toksisks.
Pēc H. Freundenbergera
profesionālā izdegšana ir:

„Enerģijas izsīkums profesionāļiem, kas strādā sociālās palīdzības sfērā un kad viņi jūtas pārslogoti no citu cilvēku problēmām. Brīdī, kad darbinieks izdeg, dažādu iemeslu rezultātā, viņš kļūst neefektīvs savā darbībā un mērķu sasniegšanā. ’’
Kristine Maslača (K.Maslach) izdegšanas sindromu definē:
’’Fizisku un emocionālu izdegšanu, kas ietver negatīva pašvērtējuma un negatīvas attieksmes pret darbu attīstību, kā arī izpratnes un empātijas zaudējumu attieksmē pret klientu”.

F.J. Storlija (Frances J. Storlie) uzskata, ka izdegšana ir konfrontācijas ietekmes uz realitāti rezultāts, kad cilvēka dvēsele izdeg cīņā pret apstākļiem, kurus grūti mainīt. Rezultātā attīstās profesionālais autisms - darbs tiek izdarīts, bet emocionālais ieguldījums, kas pārformē uzdevumu arī garīgā līmenī – iztrūkst.

Nesaderība starp prasībām, kas jāizpilda darbiniekam un viņa iekšējiem resursiem, kā rezultātā izdegšana rada darba kvalitātes pazemināšanos un pasliktina attiecības starp kolēģiem.
Nesaderība starp darbinieku vēlmi būt patstāvīgiem, neatkarīgiem savā darbā, noteikt veidus, lai uzlabotu tos rezultātus, par kuriem viņi atbild, un cietsirdīgu, neracionālu administrācijas politiku organizācijā, pārāk lielu kontroli.
Darba un personības nesaderība, ņemot vērā atalgojumu par darbu, kas liek darbiniekiem just darba nenozīmīgumu.
Darba un personības nesaderība, ņemot vērā pozitīvu mijiedarbību ar citiem cilvēkiem darba vidē. Nozīmīgs destruktīvs elements sabiedrībā ir pastāvīgi un neatrisināmi konflikti starp cilvēkiem.