Ieskats aktuālajā veselības problēmā - smēķēšana

Manuprāt pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts par atkarību izraisošu vielu lietošanu – narkomāniju, alkoholismu, smēķēšanu un toksikomāniju. Tomēr sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, turpina pieaugt to cilvēku skaits, kas pakļauj sevi šo vielu postošai darbībai. Vieglprātība, pamēģinot vai uzsākot kaitīgās vielas, parasti noved pie neatgriezeniskām izmaiņām organismā, cilvēks degradējas un ātri vien var aiziet bojā. Tabakas jeb nikotīna atkarība ir ļoti plaši izplatīta. Nav nozīmes, kas tiek smēķēts - cigaretes, cigāri, pīpe - nikotīnu satur visi šie izstrādājumi. Nikotīna atkarību izraisošie faktori ir tādi paši, kā narkotiskām vielām, piemēram, heroīnam un kokaīnam. Ir noskaidrots, ka nikotīns rada tikpat spēcīgu atkarību kā heroīns, alkohols un marihuāna. Uzskatu, ka smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā atstāj nenovēršamu nelabvēlīgu efektu uz gandrīz visām orgānu sistēmā. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds - asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Viņiem mūža ilgums ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem. Kā arī nesmēķētājus, kas spiesti ieelpot smēķētāja izelpotos dūmus un dūmus, kas nāk no aizdedzinātā cigaretes, cigāra vai pīpes gala, sauc par pasīvajiem smēķētājiem. Šie dūmi var kairināt nesmēķētāju acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu. Tie arī piesārņo gaisu, iesūcas drēbēs, matos, mēbelēs, izraisot nepatīkamu smaku. Pasīvā smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā kā šie dūmi netiek filtrēti, tie satur daudzas ķīmiskas vielas augstākā koncentrācijā nekā tie, ko ieelpo smēķētājs, tajā skaitā darvu un nikotīnu. Atrodoties pasīvā smēķētāja statusā, cilvēks tiek pakļauts riskam saslimt ar daudzām slimībām, ko izraisa smēķēšana, tajā skaitā plaušu vēzim un sirds- asinsvadu saslimšanām. Smēķētāju bērniem biežāk ir bronhīts, plaušu karsonis, astma, vidusauss iekaisums.