 |
Sociālā politika cilvēkiem ar invaliditāti
Author:
marta |
|
Author's comment:
Viena no vissvarīgākajām cilvēku organizēšanas formām ir valsts. Demokrātiskā valstī cilvēks ir sociālās attīstības interešu centrā, un tā garantē viņam tiesības uz veselīgu un produktīvu dzīvi saskaņā ar apkārtējo vidi. Sociālās politikas veidošanās ir cieši saistīta ar demokrātijas attīstību, pilsoniskās sabiedrības veidošanos un valsts struktūras sazarošanos.”
1995. gadā tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija, kas ir dokuments par valsts sociālās attīstības virzieniem, mērķiem un perspektīvām. Deklarācijā uzsvars likts uz cilvēka vajadzībām orientētu sociālo attīstību, uzsvērta valdības loma valsts sociālajā attīstībā. Galvenais sociālās attīstības mērķis ir – pilnīga nodarbinātība, nabadzības novēršana, sociālās integrācijas sekmēšana, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu un aizstāvību.
Politika veidojas vairāku elementu mijiedarbībā:
1) Institucionālais elements – politika tiek veidota kādā noteiktā institūcijā – valdībā, skolā, tiesā, partijā.
2) Normatīvais elements – politika tiek balstīta uz noteiktām vajadzībām, normām un vērtībā, uz kuru pamata tiek izstrādātas darbības programmas, likumi, standarti.
3) Procesuālais elements – politika tiek realizēta noteiktos pasākumos, aktivitātēs, kā arī politika tiek novērtēta.
„Sociālā politika ir pasākumu kopums, kuras mērķis ir sasniegt noteiktu sociālās labklājības vai drošības līmeni visiem cilvēkiem kopumā vai noteiktām cilvēku grupām. Sociālā politika ietekmē ienākumu sadali un veido sociālās drošības sistēmu.”
Runājot par invalīdiem un sociālo politiku, tad valsts sociālās politikas galvenais uzdevums ir radīt invalīdu sociālai aizsardzībai sakārtotu, stabilu un labvēlīgu vidi. Neatrisinātas problēmas invaliditātes profilakses, invaliditātes noteikšanas, invalīdu nodarbinātības, invalīdu sociālās aizsardzības jomā rada nepieciešamību definēt politisko nostāju šajos jautājumos, noteikt turpmākās darbības virzienus, kā arī optimālu risinājumu izstrādi un īstenošanu.
Referāta mērķis ir analizēt sociālo politiku cilvēkiem ar invaliditāti, konkrēti, cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
|
Description:
Attention! The study paper has been decreased in size and it is provided for acquiring a general idea! Inaccuracies in layout of the paper, including incorrect depiction of tables, images or illegible symbols in headings have occurred upon creation of preview images. Most probably there will be no inaccuracies in full-size study paper. In order to download a legible copy of the study paper, please click “Add to basket” button!
|
Evaluation: | Topicality and correspondence to the theme: |  | | Creativity and originality in setting out of the contents: |  | | Language use and grammar: | | | Sources of literature and layout of references: | | | General level of the study paper: | |
|
|
Table of contents: |
| Nr. |
Chapter |
Page. |
| |
Ievads |
2 |
| 1. |
Cilvēki ar invaliditāti un sociālā politika |
3 |
| 2. |
Cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem un sociālā politika |
9 |
| 3. |
Politiskās partijas un sociālā politika saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti |
17 |
| |
Secinājumi |
18 |
| |
Izmantotā literatūra |
19 |
|
|
Extract: |
|
„Viena no vissvarīgākajām cilvēku organizēšanas formām ir valsts. Demokrātiskā valstī cilvēks ir sociālās attīstības interešu centrā, un tā garantē viņam tiesības uz veselīgu un produktīvu dzīvi saskaņā ar apkārtējo vidi. Sociālās politikas veidošanās ir cieši saistīta ar demokrātijas attīstību, pilsoniskās sabiedrības veidošanos un valsts struktūras sazarošanos.”1
1995. gadā tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija, kas ir dokuments par valsts sociālās attīstības virzieniem, mērķiem un perspektīvām. Deklarācijā uzsvars likts uz cilvēka vajadzībām orientētu sociālo attīstību, uzsvērta valdības loma valsts sociālajā attīstībā. Galvenais sociālās attīstības mērķis ir – pilnīga nodarbinātība, nabadzības novēršana, sociālās integrācijas sekmēšana, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu un aizstāvību.2
Politika veidojas vairāku elementu mijiedarbībā:
1)Institucionālais elements – politika tiek veidota kādā noteiktā institūcijā – valdībā, skolā, tiesā, partijā.
2)Normatīvais elements – politika tiek balstīta uz noteiktām vajadzībām, normām un vērtībā, uz kuru pamata tiek izstrādātas darbības programmas, likumi, standarti.
3)Procesuālais elements – politika tiek realizēta noteiktos pasākumos, aktivitātēs, kā arī politika tiek novērtēta.3
„Sociālā politika ir pasākumu kopums, kuras mērķis ir sasniegt noteiktu sociālās labklājības vai drošības līmeni visiem cilvēkiem kopumā vai noteiktām cilvēku grupām. Sociālā politika ietekmē ienākumu sadali un veido sociālās drošības sistēmu.”4
Runājot par invalīdiem un sociālo politiku, tad valsts sociālās politikas galvenais uzdevums ir radīt invalīdu sociālai aizsardzībai sakārtotu, stabilu un labvēlīgu vidi. Neatrisinātas problēmas invaliditātes profilakses, invaliditātes noteikšanas, invalīdu nodarbinātības, invalīdu sociālās aizsardzības jomā rada nepieciešamību definēt politisko nostāju šajos jautājumos, noteikt turpmākās darbības virzienus, kā arī optimālu risinājumu izstrādi un īstenošanu.
Referāta mērķis ir analizēt sociālo politiku cilvēkiem ar invaliditāti, konkrēti, cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
|
|
|
 |
Language: |
Latvian |
 |
Volume: |
15 pages |
 |
General level: |
Secondary school |
 |
List of literature sources: |
23 units |
 |
References: |
Used |
 |
Published: |
09.04.2009. |
 |
File size: |
62 Kb |
 |
ID number: |
634509 |
|
Regular price:
|
3.08 Ls
|
|
Today's special price:*
|
2.49 Ls
|
|
You save (19%):
|
0.59 Ls
|
|
|
|
Other options:
|
 |
Suggest to a friend
|
|
|
|
|
|
|
| * Daily discount is not available for payments by SMS. |
|
Latviski
По-русски
English
Altants.lv internet library offers a special discount of 10% for all students. All you need to do in order to get this discount is to 
