1. Termina "operete" nozīme laika gaitā ir mainījusies. XVII - XIX gs. tā bija neliela opera. XVIII gs. ar to bieži saprata kādu žanra tipu (sadzīves komēdiju, pastorāli).
Austrijā un Vācijā ar terminu "operete" apzīmēja dziesmuspēli un citus komiskās operas paveidus ar runātiem dialogiem. Franču komponists Ž. Ofenbahs XIX gs. 50. - 70. gados par opereti nosauca nelielus liriska sadzīves rakstura viencēliena sacerējumus, kas bija tuvi franču komiskajai operai ("Fortunio dziesmiņas"). Līdzīgus parodiska rakstura sacerējumus viņš dēvēja par "muzikālu bufonādi", bet parodijas vairākos cēlienos ("Orfejs ellē") - par bufoperām (operas bouffes). Vēlāk visus šos uzvedumus sāka saukt par operetēm.
2. Mūsdienu izpratnē operete ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā vokāli un instrumentāli numuri mijas ar dejām un runātiem dialogiem. Operetes muzikālās dramaturģijas pamatā sadzīves un izklaidējošā mūzikas formas (galvenokārt strofiskas dziesmas un raksturdejas ). Muzikāli dramatiskās formas ziņā operete tuva operai, bet ārijas, ansambļi, kora numuri parasti ir vienkāršāki, ieturēti dziesmu un deju raksturā.
…
