Sapņu iztulkošana nākotnes uzzināšanai ir tikpat sena kā paši cilvēki. Arī prūši ticēja, ka ar sapņotāju notiek tas, ko viņš ir miegā sapņojis.
Jāpiemin arī daži citi ticējumi, piemēram, ja kādam uz mēles radās pūtīte, tad viņš domāja, ka tiek neganti apmelots. Tāpat, ja džinkstēja viena auss un ja tā bija labā, secināja, ka: “Mani piemin ar labu”; ja tā bija kreisā, tad tiek apmelots vai kāds vēl ļaunu. Prūši stingri ticēja arī tam, ja kādam kaut ko ļaunu novēl, tad tas piepildās, ja vien viņš neliek sevi apsvētīt, un, kad līgavu un līgavaini gulda vienu pie otra, tad tas, kurš no viņiem pirmais iemieg, arī pirmais mirs.
Jāsecina, ka daži no ticējumiem saglabājušies un ir aktuāli vēl pat mūsdienās. Katrs ticējums, tāpat kā cilvēks, dzimst savā laikā, vietā un tikai sev raksturīgos apstākļos. Tādēļ ne viens vien ir izmantojams tikai tur, kur, pamatojoties uz ilgstošiem novērojumiem, tas ticis radīts. Ticējumu apjoms ir bezgalīgi plašs, jo aptver visas tautas dzīves nozares. Arī šie ne būt nav visi ticējumi, uz kuriem paļāvušies un ticējuši prūši. Sastopoties ar citādākiem ticējumiem vai paražām, mēs arvien meklēsim izskaidrojumu un prasīsim „kāpēc”. Ticējumi tautas atmiņā saglabājušies cauri laiku gaitai, paaudzei no paaudzes tos pārņemot. Tie ir pārveidojušies dzīves un uzskatu maiņā, to vietā
nākuši vēlākie darinājumi.
…
