Secinājumi
Pirmo reizi šī slimība tika aprakstīta saistībā ar 51 gadu vecu sievieti profesora Aloisa Alcgeimera darbos Vācijā 1907. gadā. Agrāk Alcheimera slimību uzskatīja par attiecīgi retu formu, bet, laikam ejot, izrādījās, ka šī slimība var sākties pieaugušajiem jebkurā vecumā un tiek saukta par vienu no biežākajiem demences iemesliem veciem cilvēkiem.
Neirodeģeneratīvais Alceimera slimības process ilgst no 5-15 gadiem un izpaužas kā progresējošs atmiņas zudums un domāšanas spēju samazināšanās. Alcheimera slimība nenovēršami noved pie cilvēka nāves un vēl joprojām nav medikamentozu preparātu, kas ļautu izmainīt vai novērst šīs slimības parādīšanos vai arī progresēšanu atšķirībā no situācijas.
Alcheimera slimība, kā likums, skar cilvēkus, kas ir pirmspensijas vecumā, bet aktīvi darbīgā vecuma posmā, un dotajā brīdī pasaulē no šīs slimības sirgst aptuveni 10% cilvēku, kas ir vecāki par 65 gadiem, un vairāk par 45% no tiem, kam ir pāri 85 gadiem
Alcheimera slimības pacienti ar katru gadu paliek aizvien vairāk saistībā ar to, ka palielinās vecu cilvēku skaits pasaulē. Dotajā brīdī pastāv simtiem pētījumu, kas mēģina noskaidrot Alcheimera slimības iemeslus un meklē iespējas, kā palīdzēt tāda veida pacientiem. Pētījumi, diemžēl nav vainagojošies ar sensacionāliem panākumiem, jo šī slimība katram cilvēkam ir individuāla- gan stadijas, gan progresa ziņā.
Alcheimera slimības pacientiem jāsniedz aprūpe no apkārtējiem, jo vieni paši viņi nespēj tikt galā. Tādu medikamentu lietošana, kā, piemēram, takīns spēj noslāpēt slimības progresu, bet tas katram pacientam ir individuāli.…
