Ārstēšana ar placebo efekta metodi

Ārstēšanas ētika
Placebo efekts ir vienmēr ticis vērtēts pretrunīgi – joprojām nerimst diskusijas, vai ir ētiski mānīt pacientus. Platons reiz teica, ka “meli nerada prieku dieviem, bet der kā zāles cilvēkiem”.
It sevišķi karsti strīdi izraisījās Amerikā, kur vairāk nekā 60% aptaujāto ārstu pauda uzskatu, ka ir absolūti pieļaujams pacientiem nozīmēt placebo. Taču šāda rīcība nonāk pretrunā ar Amerikas Medicīnas asociācijas normām, kas noteic, ka nav ētiski lietot placebo. Kaut pētījumos zinātnieki pārliecinājušies, ka daudzus pacientus placebo ietekmē pozitīvi, asociācijas pārstāvji uzstāj, ka placebo drīkst lietot tikai ar pacienta piekrišanu. To var uzskatīt par neizdevušos joku, jo – kāds gan var būt placebo, ja slimnieku informē, ka medikamentu vietā viņam dos krītu un krāna ūdeni! Ņujorkas ātrās palīdzības ārsts Deivids Ņūmens, kas pašlaik kļuvis par Amerikas veselības aprūpes reformas skaļāko ruporu, uzsver “placebo paradoksu” – izmantot placebo varētu būt neētisks ārsta solis, bet neētiski ir arī “neizmantot kaut ko, kas var palīdzēt ārstēt”.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, placebo efektu izmanto vienīgi zinātniskajos pētījumos, kad tiek izmēģinātas jaunas zāles. Lai pārbaudītu medikamentu iedarbību, pacientiem dod gan īstās zāles, gan viltus kapsulas un tad fiksē rezultātus.
Psihoterapeite Daina Poriņa, visa mūsu dzīve ir placebo un nocebo, jo mēs nepārtraukti cits citu ietekmējam gan pozitīvi, gan negatīvi. Tāpēc atliek gan sev, gan citiem novēlēt, lai pilnībā esam pārliecināti par ārstniecības metodi, kuru izmantojam. Jo izveseļošanās – tas taču ir dabisks process.
…