Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:386323
 
Evaluation:
Published: 18.01.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Not used
Extract

Reimatisms ir sistēmiska slimība, kur morfoloģiskās izmaiņas galvenokārt skar sirdi un asinsvadus.

Etioloģija.
Akūts reimatisks drudzis (ARD) ir saistaudu sistēmas slimība, kas raksturojas ar nestrutojošu iekaisuma procesu sirdī, centrālās nervu sistēmas bazālajos ganglijos, locītavās un ādā – zemādā. Tā ir viena no nedaudzām reimatiskām slimībām, kurai ir atrasts cēlonis, t.i., slimība attīstās divas, trīs nedēļas pēc A grupas b hemolītiskā streptokoka izraisītas infekcijas vai pēc trim, četriem mēnešiem chorea minor gadījumos.
Ar ARD saslimst galvenokārt vecumā no sešiem līdz piecpadsmit gadiem vienādi bieži zēni un meitenes. Ņoti reti saslimst bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem. Pēc piecpadsmit gadu vecuma augsts risks saslimt ar streptokoku tonsilofaringītu ir militārā iesaukuma jauniešiem un personām, kuras strādā cilvēku pārpildītās un slikti vēdinātās telpās.
Uz 2003.gada janvāri pēc Reimatoloģiski slimo bērnu reģistra datiem Latvijā līdz 18 gadu vecumam ir 60 reimatisko drudzi pārslimojuši bērni, no kuriem 67.1% ir izveidojusies iegūta valvulāra sirdskaite. Neskatoties uz it kā nelielo pacientu skaitu, akūta reimatiska drudža incidence Latvijā saglabājas augsta – 1.5 gadījumi uz 100 000 bērnu –, taču Eiropas ekonomiski attīstītajās valstīs tas tiek aprakstīts kā reta slimība.
Tikai 2-3% gadījumu pēc pārslimota A streptokoka tonsilofaringīta vai skarlatīnas attīstās ARD, bet pēc streptokoku ādas infekcijām ARD neattīstās. Līdz ar to uzskata, ka, lai saslimtu ar ARD, ir jābūt organisma ģenētiskai predispozīcijai un tonsilofaringītu vai skarlatīnu izsaucošiem noteiktiem A grupas b hemolītiskā streptokoka tipiem, kā rezultātā organismā veidojas krusteniski-reaktīvās antivielas un izmainās šūnu imunitāte (1.attēls). Pēc literatūras datiem ARD ģenētiskā predispozīcija ir saistīta ar HLA II klases DRB, DQB un DQA allēlēm.
Ir aprakstītas ARD incidences atšķirības starp rasēm un etniskām iedzīvotāju grupām, bet ar ARD vienādi bieži saslimst gan valstīs ar zemu klimata vidējo temperatūru, gan tropiskā klimata zemēs. Valstīs ar izteiktu gadalaiku sezonalitāti augstākā ARD incidence ir agri pavasaros, kas seko pēc streptokoku faringītu pīķa vēlu rudenī un ziemā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register