Ūdens nozīme un uzlabošana

Mūsu zemeslodi aptuveni par 70% klāj ūdens. Tas ir sastopams visur- virs zemes- tajā mēs peldamies un mazgājamies, pazemē- to mēs izmantojam dzeršanai, gaisā- sīku ūdens pilieniņu veidā mēs to ieelpojam un uzņemam caur ādu. Ūdens ir visu uz zemeslodes sastopamu augu, dzīvu būtņu un arī nedzīvu substanču sastāvā, tas ir pat minerālos un iežos.
Visām dzīvām būtnēm ūdens nenoliedzami ir dzīvības pamats. Ikvienas dzīvas būtnes evolūcijas dzimtene ir jūra un tātad arī ūdens. Cilvēks, protams, nav izņēmums. Arī mēs esam dzīvās dabas daļa, to apstiprina fakts, ka pieauguša cilvēka organisms aptuveni par 70% sastāv no ūdens, zīdainis mātes miesās– aptuveni 90%, bērns-75–80%, bet vecs cilvēks– tikai ~~ 55-60%. Tātad novecošanās process tas ir ūdens samazināšanās organismā.
Organismā ūdens atrodas gan šūnās, gan ārpus tām, un ķermeņa šķidrumi- asinsplazma, gremošanas sula, smadzeņu šķidrums, limfa u.c. ir dažādu organisko un neorganisko vielu šķīdumi ūdenī. Ūdens apmaiņa organismā ir ļoti intensīva, visi vielmaiņas procesi norit tikai ar ūdens palīdzību. Tajos piedalās visi organisma audi un orgānu sistēmas, bet svarīgākā nozīme ir nierēm, ādai, plaušām un gremošanas traktam. Jo intensīvāk kādos organisma audos notiek vielmaiņas procesi, jo vairāk ūdens tie satur.
Normāls, vesels organisms diennaktī zaudē ap 2,5-3 l šķidruma jeb apmeram 3% no ķermeņa svara. Tas izdalās ar urīnu, sviedriem, izelpoto gaisu un izkārnījumiem. Tātad apmēram tāds pats daudzums- 2,5–3 l- atkal jāatjauno.…