Veģetārisms kā dzīvesveids

Veģetārismu, kā arī veģetāriešus katrs cilvēks uztver citādāk. Vieniem tā ir reliģija, citiem - pārliecība, vēl kādam tā ir vienkārši diēta.
Vai ir daudz to cilvēku, kuriem ir dziļāka izpratne par veģetārismu? Šajā nodaļā autore dos skaidrojumu jēdzieniem par veģetārismu, kas vēlāk tiks izmantoti darbā.

1.1. Dzīvo lai ēstu

Autore nodaļai ir izvēlējusies šādu virsrakstu, jo uzskata, ka cilvēkus var sadalīt divās grupās. Vieni cilvēki par prioritāti uzskata ēdienu un nepiedomā pie tā, ko viņi ēd. Šie cilvēki autoresprāt lielākoties ir gaļēdāji. Otra cilvēku grupa ir veģetārieši. Viņi ēdienu uztver kā līdzekli, lai izdzīvotu. Veģetārieši piedomā pie tā ko ēd un rūpējas par to, lai uzturs būtu sabalansēts. Tomēr abas cilvēku grupas ievēro kādu konkrētu dzīvesveidu.
Jēdzienu "dzīvesveids" 1929. gadā ieviesa austriešu psihologs Alfrēds Adlers. Pašreizējā plašākā nozīmē to izmanto kopš 1961. gada.
Šis jēdziens visbiežāk tiek izmantots socioloģijā, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un ieradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem - piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, reliģija, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus. [10.]…