Senās Indijas un Ķīnas medicīna

 Apmēram 2900 gadu p. m. ē. Ķīnā dzīvoja leģendārs imperators Fu CI. Kā vēsta leģenda, viņš redzēja, kā no Dzeltenās upes izgāja zirgs- drakons. Imperators pazina tā krāsās, tie bija spēki- iņ un jaņ, kuri valda par dabu un cilvēku: jaņ iedarbojas pozitīvi, bet iņ- negatīvi. Ja šī harmonija izjūk, kādu nelabvēlīgu iekšēju vai ārēju faktoru dēļ, tad rodas slimības.
 Pirms ārstēšanas ārsti kārtīgi apskatīja slimo, pirmkārt, pārbaudīja pulsu un apskatīja mēli.
 Viens no ķīniešu ārstiem atšķīra 51 veidu pulsa un 37 meles toņu, no kā darīja secinājumus par slimības raksturu.
 Senajā Ķīnā jau bija pazīstamas tādas slimības, kā cukura diabēts, masalas, holēra un bakas.
 Cits ķīniešu imperators Šeņ Nuņ ( aptuveni 2700 p. m. ē.) skaitās farmakoloģijas un akupunktūras izveidotājs. Viņš izpētīja 100 augu uz to ārstniecisko iedarbību un izveidoja rokasgrāmatu, kur ievietoja visu informāciju. …