Pastāv vairāki nosacījumi, kas ir ļoti būtiski neredzīgu cilvēku integrācijai kā izglītības, tā darba un sociālajā vidē. Tomēr šīs integrācijas sekmīgai norisei ir ļoti svarīgi, lai ikviens sabiedrības loceklis būtu informēts par šiem specifiskajiem nosacījumiem. Nav iespējams tos visus aprakstīt dažos vārdos, tāpēc dažas lietas, ar ko var nākties saskarties jau pirmajā sarunā ar neredzīgu cilvēku.
Runājot par konumicēšanu ar neredzīgu cilvēku, ir jābūt gatavam, ka šis cilvēks var aizgriezties no sarunu biedra, tā kā viņš nevar uzturēt acu kontaktu. Tāpat jābūt gatavam pievērst neredzīga cilvēka uzmanību ar pieskārienu (piemēram, ja nav zināms viņa vārds), tā kā neredzīgam cilvēkam uzruna: „Vai jūs nevarētu..?” neko neizteiks, jo viņš nevar saskatīt pie kā vēršas runātājs. Jābūt gatavam arī uz to, ka pašam neredzīgajam cilvēkam ir grūtības vērsties pir apkārtesošajiem. Šis cilvēks nevar saskatīt, vai iespējamie sarunu biedri ir tuvu, vai viņi nav aizņemti ar kādu nodarbi, vai viņi saklausīs neredzīgā cilvēka teikto utt. Tāpēc var gadīties, ka arī neredzīgais cilvēks mēģinās jums pieskarties, jo tā viņš pārliecināsies par to, ka viņa sarunu biedrs ir tuvumā. Šīs ir tikai dažas nianses neredzīgo komunikācijas sarežģītajā procesā, tāpēc veiksmīgas saskarsmes attīstībai būtu svarīgi šos jautājumus apspriest ar vājredzības un neredzības jomā strādājošiem speciālistiem.
Ļoti svarīgi ir ņemt vērā to, ka neredzīgu cilvēku orientēšanās telpā process ir ļoti komplicēts. Neredzīgi cilvēki viens no otra atšķiras pēc savām spējām un iespējām, taču neviens no viņiem, nonākot jaunā vidē, bez apkārtējo palīdzības izmanto daudzas metodes, kas ir sistemātiski mācāmas. To dara speciālās skolas vājredzīgajiem un neredzīgiem bērniem speciālisti un Neredzīgo Biedrības rehabilitologi.
…
