Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:465971
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Darba metodika    4
2.  Teorētiskā daļa    5
2.1.  Kas ir medus    5
2.2.  Kā top medus    6
2.3.  Medus ķīmiskais sastāvs    7
2.4.  Kā saglabāt medus vērtību    9
2.5.  Medus farmakoloģiskās īpašības    10
2.5.1.  Medus izmantošana slimību ārstēšanā    11
3.  Pētnieciskā daļa    14
3.1.  Bišu produkti veterinārmedicīnā    14
3.2.  Preparāti no bišu produktiem veselībai un skaistumam    15
3.3.  Medus izmantošana pārtikā    15
3.4.  Kā pircējiem orientēties medus tirgū    16
3.4.1.  Kā atšķirt dabisku medu no tā viltojumiem    17
3.4.2.  Pie mums biežāk sastopamās medus šķirnes    18
3.4.3.  Lielveikalu un Rīgas Centrāltirgus apmeklējums    19
3.4.4.  Kādēļ Latvijas medus ir vislabākais    21
  Anketu iegūto rezultātu apkopojums    22
  Iegūto rezultātu izvērtējums    27
  Secinājumi    27
  Izmantotā literatūra    29
  Anotācija    30
  Pielikums    31
Extract

2.1.Kas ir medus

Medus ir dabiska salda viela, ko ražo medusbites no augu ziedu nektāra, kā arī no augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai augu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus), ko bites ievāc, pārveido, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai. Medus krāsa var būt no bezkrāsainas līdz tumši brūnai vai zaļganbrūnai. Tā krāsu vairumā gadījumu nosaka augu ziedu krāsa no kuriem ievākts nektārs.
Visvairāk tiek ražots ziedu medus. Ziedos ir dažādas formas un lieluma nektāriji, kas izdala saldu šķidrumu – nektāru, ko bites ievāc. Jebkurā nektārā ir 2-3 reizes vairāk ūdens nekā bišu gatavotajā medū. Izdalītā nektāra daudzumu nosaka augu barības vielu nodrošinājums, mitruma daudzums augsnē, tās mehāniskais sastāvs, trūdvielu daudzums, diennakts gaisa temperatūra, kā arī vēja virziens un stiprums.
Pēc uzbūves ziedus iedala vaļējos, daļēji slēgtos un slēgtos. Biškopībai piemērotākie ir ziedi, kuros nektārs karstā dienā neizžūst un lietus to nespēj tik viegli izskalot. Kā labus nektāra devējus mūsu apstākļos var minēt blīgznas, kārklus, kļavas ,augļu kokus un ogulājus, pienenes, rapšus, krūkļu, avenes, liepas, balto āboliņu, balto (bišu) amoliņu, kazrozes (vējkaņepes), viršus, baltās sinepes, facēliju u.c. (sk. 1. un 2. pielikumu).
Izsvīduma medu bites ražo no augu dzīvo daļu izsvīduma. Uz augu lapām caur atvārsnītēm parādās sīki šķidruma pilieniņi jeb t. s. medusrasa, kas visbiežāk rodas rudenī, kad aukstas naktis mainās ar siltām dienām. Tāpat tas var notikt arī vasarā, ja starp dienas un nakts temperatūru ir šādas svārstības. Šādi izsvīdušo saldvielu bites vāc arī no priežu un egļu skujām, tāpēc reizēm medum ir šo skujkoku aromāts.
Lapu medu bites ražo no saldajiem izdalījumiem, ko uz augu lapām atstāj tur dzīvojošie sūcējinsekti, visbiežāk dažādu sugu laputis. Tās dzīvo kolonijās koku lapu apakšpusē, barojas ar lapu šūnsulu, no kuras sava organisma vajadzībām galvenokārt izmanto olbaltumvielas, un tikai nedaudz cukuru, līdz ar to caur savu zarnu traktu izfiltrējot lielus daudzumus saldā šķidruma, kas pilienu veidā nokļūst uz zemāk augošajām lapām. Karstās dienās laputis patērē daudz auga šūnsulas un saldie izdalījumi gandrīz nepārtraukti pil uz lapām, kurus bites intensīvi vāc un nes stropā. Pie mums šādu medu bites visvairāk ražo no saldvielām, ko ievāc no ozolu, liepu, kļavu, kārklu, zirgkastaņu, papeļu, lazdu lapām un dažu citu augu zaļajām daļām.
Izsvīduma un lapu medu bites galvenokārt ražo vasarā un rudenī, kad tam ir piemēroti meteoroloģiskie apstākļi.
Bieži vien šāds medus ir jaukts ar ziedu medu un tā krāsa var būt no dzintardzeltenas līdz tumši brūnai vai zaļganbrūnai.
Tīrs izsvīduma un lapu medus atšķiras no ziedu medus ar savu stingrību jeb palielināto viskozitāti – tas netek, bet lēni plūst. Šīs īpašības dēļ to reizēm grūti izsviest no šūnām. Izsvīduma un lapu medus ķīmiskais sastāvs no ziedu medus atšķiras ar palielinātu dekstrīnu, minerālvielu un olbaltumvielu daudzumu. Pasaulē šo medu cilvēku uzturā vērtē visaugstāk un tam ir vislielākā cena. Viduseiropas valstu (Vācija, Čehija u.c.) mežainajos apgabalos, sekojot laputu attīstībai, prognozē lapu medus parādīšanās laiku un vietu, un atbilstoši organizē bišu saimju pievešanu šī ienesuma izmantošanai./5.,8./


Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register