Darba tēma: „Govs piens un tā nozīme cilvēka organismā ” .
šis temats tika izvēlēts, jo tas šķiet aktuāli sakarā ar pašreizējiem strīdiem saistībā ar piena pārstrādes cenu un veidiem. Tā kā arī autora ģimene nodarbojas ar piensaimniecību, šķita interesanti uzzināt vairāk par pienu un tā uzturvērtību, kā arī par tā iedarbību uz cilvēka organismu.
Darba mērķis: Noskaidrot pārtikas produkta- piena sastāvu, īpašības un tā nozīmi cilvēka organismā.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties un analizēt literatūru par piena saturu un īpašībām.
2.Veikt aptauju par piena lietošanu uzturā, zināšanām par to.
3.Veikt pētījuma datu apstrādi un analīzi.
4.Intervēt profesionāli, lai noskaidrotu tā viedokli par govs pienu.
Darbā izmantotās metodes:
Literatūras un internetā atrodamās informācijas analīze.
Anketēšana.
Speciālistu intervēšana.
Datu statistiskā apstrāde.
Piens - balts necaurspīdīgs šķidrums, ko izstrādā zīdītāju piena dziedzeri (7).
Piens ir cilvēka un visu zīdītājdzīvnieku pirmais uztura produkts ar katrai sugai raksturīgu ķīmisko sastāvu. Cilvēks uzturā visvairāk lieto kazas un govs pienu (3,228).
Arvien vairāk mediķu un uztura speciālistu ir vienisprātis - piens, kas ticis pasterizēts un citādi apstrādāts var sekmēt diabētu, vēzi, mazasinību, alerģijas un dažādas kaulu un gremošanas sistēmas slimības (5).
Autors pauž viedokli, ka cilvēks ir vienīgā suga (mājdzīvniekus neskaitot - tos baro cilvēki) kas dzer pienu pēc zīdaiņa vecuma, un arī vienīgā suga , kura dzer citas sugas pienu. Kā atzīst „Amerikas dietologu asociācija” cilvēkam nav nekāda pamata uzturā lietot govs pienu. Govs piena lietošana uzturā ir nekas vairāk, kā pieradums un tradīcija (4).
Aptuveni puse pasaules iedzīvotāju nekad nav dzēruši govs pienu, un neizjūt nekādu vajadzību to darīt (7).
Pirmie zināmie gadījumi, kad cilvēki lietojuši citu sugu pienu ir saistāmi ar dzīvnieku pieradināšanas (domestificēšanas) laika sākumu. Govs pienu cilvēki pārtikā pirmoreiz lietoja Tuvajos Austrumos aptuveni 8 līdz 9 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras (7).
Neolīta laikmeta skeletu DNS pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka cilvēki Eiropas ziemeļdaļā nevarēja lietot pienu, jo tiem trūka gēnu, kas nodrošina laktozes pārstrādāšanu organismā. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk, sākoties piena iegūšanai cilvēka organismā notikušas ģenētiskas mutācijas, kas radīja iespēju pārstrādāt pienu (4). Piena sastāvs tiks apskatīts nākamajā nodaļā.…
