Profilakse ir pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai uzturētu un stiprinātu veselību un novērstu ko nevēlamu. Medicīnas praksē tiek izmantotas: primāra profilakse, kad cenšas novērst vai aizkavēt slimības parādīšanos, samazināt saslimstības biežumu. Sekundārā profilakse, kad cenšas aizkavēt jau esošas slimības attīstību, samazināt slimības smagumu, pagriezt atpakaļ tās gaitu, samazināt slimības izplatību. Terciārā profilakse, kad cenšas aizkavēt neatgriezenisku bojājumu rašanos, slimības recidīvus, komplikācijas, veicina rehabilitāciju, palīdz piemēroties esošajam stāvoklim (1).
Bērnu aprūpē biežāk tiek īstenota primārā un terciārā profilakse.
Vislielāko ietekmi uz bērnu veselību atstāj faktori, kas veido attīstības bioloģisko fonu. Tie ir vecāku veselība, mātes veselība grūtniecības laikā, dzemdību norise, vecāku darba apstākļi, utt.
Novirzes sievietes veselībā grūtniecības laikā nelabvēlīgi ietekmē jaundzimušo un agrīnā vecuma bērnu veselību. Liela nozīme ir bērna svaram piedzimstot. Bērniem ar mazu svaru ir paaugstināts risks atpalikt fiziskajā un psihiskajā attīstībā, nosliece uz biežām akūtām saslimšanām (2).
Bērni, nonākot bērnu patversmē, vai arī pavadot vairākus mēnešus slimnīcā, pirms nokļūšanas bērnu patversmē, atrodas emocionālā stresa stāvoklī, viņiem ir novājināta imunitāte un vāja pretošanās spēja infekcijas slimībām. Viņi sliktāk pielāgojas apkārtējās vides izmaiņām. Bērnu patversmes darbinieku uzdevums pēc iespējas ātrāk panākt bērnu veiksmīgu adaptāciju un nodrošināt veselību veicinošo faktoru ietekmi uz bērnu veselību un dzīves kvalitāti. Veselību veicinošie faktori ir fiziskā aktivitāte, pareizs dienas režīms, racionāla un sabalansēta ēdināšana un profilakse, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana) un pozitīvas emocijas.…
