Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:763452
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.06.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  FITNESA VISPĀRĪGA FIZIOLOĢIJA    4
2.  FITNESA FIZIOLOĢIJA    5
2.1.  Enerģijas apgāde    6
2.1.1.  Fosfogēniskais process    9
2.1.2.  Glikolītiskais process    10
2.1.3.  Pienskābes neitralizācijas un izvadīšanas līdzekli    11
2.2.  Aerobais process    11
2.2.1.  Glikolīze    12
2.2.2.  Krebsa cikls    13
2.2.3.  Elpošanas ķēde    14
2.3.  Skābekļa patēriņš    15
2.4.  Sirds- asinsvadu sistēma    17
2.5.  Elpošanas sistēma    18
2.6.  Muskuļu sistēma    19
2.7.  Fizioloģiskie faktori kinezioloģijā    22
2.8.  Imūnsistēma    25
2.9.  Limfātiska sistēma    29
2.10.  Endokrīna sistēma    31
2.10.1.  Testosterons    34
2.10.2.  Augšanas hormons    34
2.10.3.  Insulīns    35
2.10.4.  Insulīnam līdzīgie augšanas faktori    35
2.10.5.  Galvenais katabolisma hormons    36
  SECINĀJUMS    37
  IZMANTOTIE AVOTI    38
Extract

1. FITNESA VISPĀRĪGA FIZIOLOĢIJA
Sākumā apskatīsim vispārīgu fitnesa fizioloģiju, noskaidrosim kādas izmaiņas notiek treniņa laikā un pēc tā, un tikai pēc tam sīkāk un precīzāk runāsim par konkrētiem fitnesa fizioloģijas komponentiem [1].
Fitnesa treniņa laikā organisms turpina iesildīties, rezultātā paaugstinās ķermeņa temperatūra, ieslēdzās termoregulācijas mehānismi, atbrīvojas locītavu sinoviālais šķidrums, palielinās asins piegāde pie aktīviem muskuļiem, apgādājot muskuļus ar nepieciešamām aminoskābēm un citām barības vielām. Palielinās anabolisko hormonu atbrīvošanās- augšanas hormons, testosterons, insulīnam līdzīgais augšanas faktors 1 un citi hormoni [1].
Sasniedzot katrā sētā pēdējus atkārtojumus, notiek nelieli muskuļšķiedru bojājumi. Tas notiek noslogojot muskuļus ar lielāku darbu, nekā viņi ir pieraduši veikt līdz nodarbībām, to arī uzskata par treniņa mērķi. Muskuļškiedru mikrotraumu atjaunošanai organisms iniciē muskuļšķiedru iekaisumu un nepieciešamā rajonā piegādā asinis un ūdens, rezultātā palielinās lokāla temperatūra. Notiek tā saucamais muskuļu iekaisums, ko sauc par pēctreniņa sāpīgumu. Dažādi asins komponenti uzsāk bojātu muskuļšķiedru “attīrīšanu”, aiznesot ar sevī muskuļškiedru atmirušās šūnas un dažādus metabolisma blakusproduktus[1].
Kad viss šīs process beidzās, organisms, ar to pašu anabolisko hormonu, kā arī proteīnu, ogļhidrātu, vitamīnu un citu uzturvielu palīdzību nedaudz palielina muskuļšķiedru apjomu. Organisma mērķis ir sagatavot muskuļus nākamai slodzei, kas ir līdzīga tai, kas tika veikta pēdēja treniņā. Tā arī ir spēka un muskuļu masas attīstīšana. Zinātnieki apgalvo, ka augstas klases sportistiem notiek arī hiperplāzija, jeb muskuļšķiedru daudzuma palielināšana. Palielinās ne tikai muskuļšķiedru izmēri, bet arī to daudzums[1]. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register