Kopumā autore ir apmierināta ar iegūtajiem rezultātiem, un tie ir tādi, kādus viņa bija ap-tuveni iedomājusies. Apkopojot rezultātus, bija arī tādas anketas, kuras nebija aizpildītas līdz galam, tāpēc tās tika anulētas. Lielākā daļa respondentu bija sievietes. Respondentu vecums bija no 12 līdz 19 gadiem. Gandrīz puse respondentu rudens periodā visbiežāk saskaras ar iesnām. Lielākā daļa respondentu kā alternatīvu ārstēšanas un veselības profilakses metodi izmanto zāļu tējas. Vairums skolēnu šie profilakses pasākumi palīdz. Lielākā daļa skolēni savai ēdienkartei, rudens periodā, pie-vieno augļus. Maza daļa skolēnu nedzer zāļu tējas, bet tie, kas dzer, izvēlas piparmētru, kumelīšu vai liepziedu tējas. Kā visvērtīgāko īpašību, lielākā daļa skolēni, nosauca zāļu tējas dabīgums. Kā visefektīvāko veselības profilakses pasākumu skolēni izceļ higiēnas ievērošanu. Liela daļa respon-dentu vēlētos pamēģināt masāžas kā alternatīvu ārstēšanas vai veselības profilakses metodi. Ne-daudz vairāk kā puse skolēnu vēlētos uzzināt vairāk informāciju par alternatīvām ārstēšanas un ve-selības profilakses metodēm internetā, darbā vai skolā. Internets tika nosaukts kā populārākā vieta, kur skolēnu uzzina par alternatīvām ārstēšanas vai veselības profilakses metodēm. Autore uzskata, ka pārliecinoši lielākā daļa skolēni vēlas uzzināt vairāk informāciju par alternatīvām ārstēšanas un veselības profilakses metodēm rudens periodā. Autore iesaka vairāk popularizēt veidus, kā iepazīs-tināt skolēnus ar metodēm, kuras ārstē vai uzmundrina cilvēka organismu un imunitāti. Skolēnu re-zultāti apskatāmi pielikumā.
Secinājumi
1. Apkopojot literatūras avotus, tika secināts:
• Izplatītākās slimības un saslimšanas rudens periodā ir saslimšanas ar elpceļu vīrusiem.
• Izplatītākās alternatīvās ārstēšanas metodes ir fitoterapija, dziedniecība, pirts apmek-lēšana un veselīga uztura, dzīvesveida piekopšana.
• Kā ārstniecības līdzekļi, sabiedrībā plaši tiek lietoti ārstniecības augi, bet mazāk kris-tāli.
…
