2.2.2. Etioloģija
Nefrotisku sindromu mēdz iedalīt divās lielās grupās – primārs jeb idiopātisks nefrotisks sindroms un sekundārs nefrotisks sindroms.
Primāru nefrotisko sindromu izraisa virkne glomerulāru slimību:
• Minimālo pārmaiņu glomerulonefrīts
• Fokāla segmentāla glomerulosklroze
• Membranozs glomerulonefrīts
• Membranoproliferatīvs glomerulonefrīts
• Mezangioproliferatīvs glomerulonefrīts
• Fibrillārs glomerulonefrīts
• Ģenētiski determinētas kaites (Olporta sindroms, kongenitāls nefrotieks sindroms, nagu-patellas sindroms)
Biežāk ar idiopātisku primāro nefrotisko sindromu manifiscējas MPG (minimālo pārmaiņu glomerulonefrīts), FSGS (fokālā segmentālā glomeruloskleroze), MGN (membranozais glomerulonefrīts). Primārais nefrotiska sindroma cēlonis var būt sasitīts ar neoplāziju.
Sekundārs nefrotiskais sindroms rodas tad, kad slimniekam ir cita slimība, kas izraisa nieru bojājumu:
• Diabētiska nefropātija (biežākais cēlonis)
• Amiloidoze
• Ļaundabīgs audzējs (karcinoma, limfoma, sarkoma, leikoze)
• Sistēmiskas kolagenozes
• Infekcija (B un C hepatīti, HIV; endokardīts, sifiliss, tārpi – shistosomatoze, toksoplazmoze; kvartālā malārija)
• Citas genēzes imūnreakcijas (medikamenti – zelts, penicilamīns kaptoprils; antigēni – bišu inde, inhalēti antigēni, heroīns).
…
