Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:919130
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
Fizioloģisko rādītāju raksturojums    5
1.1  Arteriālais pulss    5
1.2  Asinspiediens    5
1.2.1  Kā smēķēšana ietekmē asinsspiedienu?    6
1.2.2  Kā alkohols ietekmē asinsrites sistēmu?    6
1.3  Asinsgrupas    7
1.4  Plaušu dzīvības tilpums    7
1.4.1  Ieteikumi elpošanas sistēmas uzlabošanai    8
1.4.2  Kā smēķēšana ietekmē elpošanas sistēmu?    8
1.5.  Ķermeņa temperatūra    9
1.6  Temperaments    9
1.6.1  Sangviniķis    10
1.6.2  Flegmatiķis    10
1.6.3  Holēriķis    10
1.6.4  Melanholiķis    10
1.7  Ķermeņa masas indekss    11
1.8  Cīpslu refleksi    11
Praktiskā daļa    13
2.1  Respondentu dzimums    13
2.2  Respondentu vecums    13
2.3  Respondentu vidējais augums    14
2.4  Vidējā ķermeņa masa    14
2.5  Ķermeņa masas indekss    14
2.6  Vidējais respondentu pulss miera stāvoklī    15
2.7  Vidējais respondentu pulss slodzes laikā    16
2.8  Respondentu asinsspiediens miera stāvoklī    16
2.9  Respondentu asinsspiediens slodzes laikā    17
2.10  Respondentu asinsgrupas    18
2.11  Plaušu dzīvības tilpums    19
2.12  Vidējais elpas aiztures laiks ieelpā    20
2.13  Vidējais elpas aiztures laiks izelpā    20
2.14  Respondentu ķermeņa temperatūra    21
2.15  Respondentu cīpslu refleksi    21
2.16  Respondentu temperaments    22
  Secinājumi    24
  Izmantotā literatūra    26
  Anotācija    27
  Annotation    28
Extract

1 Fizioloģisko rādītāju raksturojums

1.1 Arteriālais pulss
Artēriju pulss ir artēriju sienu ritmiskas svārstības, kuras izraisa sirdsdarbība. Lai spriestu par sirdsdarbības ritmiskumu un uzzinātu, cik reižu minūtē sirds saraujas, tausta artēriju pulsu. Pulsu visvairāk var sataustīt vietās, kur artērija ir tuvu pie ādas un kur zem artērijas ir kauli, jo, piespiežot artēriju pie kaula, pulss ir labi sataustāms. Samērā viegli var sataustīt spieķakaula, deniņu, pēdas virsas un miega artērijas pulsu. Asinsvadiem, tāpat kā sirdij, pienāk veģetatīvās nervu sistēmas šķiedras. Simpātisko nervu impulsu ietekmē asinsvadi sašaurinās, bet parasimpātisko –paplašinās. Simpātiskā nervu sistēma cilvēkam pastiprināti uzbudināta uztraukuma vai lielu pārdzīvojuma brīžos. Tad arī pa simpātiskajām nervu šķiedrām uz asinsvadiem pastiprināti plūst nervu impulsi, kuru ietekmē asinsvadi sašaurinās un asinsspiediens paaugstinās. Optimāls sirdsdarbības ātrums ir 60 – 80 sitienu minūtē miera stāvoklī. Ja ir vairāk nekā 80, tad ieteicams vērsties pie ārsta. Tikai jāatceras, ka, nosakot, vai pulss atbilst normai vai ne, pacientam jāatrodas miera stāvoklī.Ja miera stāvoklī, bez stresa sirdsdarbība ir vairāk nekā 80 sitienu minūtē, tas norāda uz paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. To ir svarīgi noskaidrot, jo paātrināta sirdsdarbība var veicināt koronāro sirds slimību, kad pacienta sirds asinsvados attīstās ateroskleroze. Tā rezultātā tiek traucēta skābekļa piegāde sirdij, kas var izpausties kā stenokardija vai miokarda infarkts. Stresa situācijā paātrinās pulss. Ja pulss palielinās līdz 100 sitieniem minūtē, tad tas ir pieņemami. Ja pulss ir lielāks par 100 sitieniem minūtē, tad tā jau ir tahikardijas pazīme. Parasti cilvēkam miera stāvoklī, no rīta pamostoties, pulss ir ap 60 vai zem 60 sitieniem minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem – ap 50 sitieniem minūtē, bet augstas klases sportistiem tas var būt vēl lēnāks. Jo pulss ir lēnāks miera stāvoklī, jo cilvēks var attīstīt lielāku fizisku slodzi, kad tas ir nepieciešams.

1.2 Asinspiediens
Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz asinsvadu sienu, un šo spiedienu rada sirds izgrūstās asinis, kas spiež uz asinsvadu sienu. Asinsspiediena augstumu nosaka divi galveni faktori: sirds izgrūstais asiņu daudzums un artēriju pretestība. Jo lielāks ir sirds izgrūstais asiņu daudzums, jo augstāks ir asinsspiediens. Jo lielāka ir artēriju pretestība, jo augstāks ir asinsspiediens. Artērijās asinsspiediens visu laiku svārstās atkarībā no sirdsdarbības. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register