Zīmju valoda. Nedzirdība un sabiedrība

Dzirdīgiem vecākiem piedzimst nedzirdīgs bērns, nedzirdīgiem vecākiem piedzimst dzirdīgs bērns, nedzirdīgiem vecākiem piedzirst nedzirdīgs bērns, kādu dienu dzirdīgas bērns/jaunietis/pieaugušais traumas vai slimības rezultātā kļūst nedzirdīgs. Kā redzams, kļūt par nedzirdīgo var pēc daudz un dažādiem scenārijiem un, patiesību sakot, nonākt saskarē ar kādu no šīs kultūras/minoritātes pārstāvjiem nav nekas neiespējams un maz ticams. Nedzirdīgie ir mūsu sabiedrības daļa.
Lai veidotos vienota un draudzīga sabiedrība, gan nedzirdīgo, gan dzirdīgo uzdevums ir veidot veselīgu pieeju nedzirdībai. „Katram cilvēkam ir stiprākās un vājākās puses. Lai gūtu panākumus dzīvē, cilvēks cenšas izvēlēties situācijas, kurās viņa trūkumiem nav tik liela nozīme, bet kurā var pilnībā izpausties viņa stiprās puses”. (4, 28. lpp.)
Manuprāt, šis ir arī „īstais” veids, kā nedzirdību, tā arī jebkuru citu trūkumu uztvert veselīgi. Mēs katrs esam unikāli, ar savām īpašām vajadzībām. Nedzirdības gadījumā šīs īpašās vajadzības izraisa tieši šis dzirdes trūkums. „Nedzirdīgajiem dzīvē jāsastopas ar papildu grūtībām. Viņu kontakti ar apkārtējiem cilvēkiem ir ievērojami apgrūtināti. Viņiem jāpiepūlas, lai noorientētos situācijās, kuras dzirdīgam cilvēkam nerada nekādas problēmas. Viņi nekad nevar būt droši, ka situāciju pārzina pilnībā. Klāt visam vēl nāk dzirdīgo vairākuma nezināšana par to, ko nozīmē būt nedzirdīgam.…