Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:300672
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.12.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Kristāls    5
2.  Silīcija dioksīds    6
3.  Vielas kristāliskais sastāvs    7
4.  Kristālrežģu veidi    9
4.1.  Jonu kristālrežģi    10
4.2.  Atomu kristālrežģi    10
4.3.  Molekulu kristālrežģi    11
4.4.  Metālu kristālrežģi    12
5.  Dimants    12
5.1.  Dimanta fizikālās īpašības    13
5.2.  Dimanta elektromagnētiskās īpašības    15
5.3.  Veidošanās un atradnes    15
5.4.  Dimanta ģemoloģiskās īpašības    17
5.5.  Dimantu ieguves, izplatīšanas un pārdošanas nozare    20
5.6.  Dimants kā simbols    22
6.  Kristālu audzēšanas metodes    22
7.  Praktiskais darbs    25
  Skaidrojošā vārdnīca    27
  Secinājumi    28
  Izmantotā literatūra    29
  Pielikums    27
Extract

Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja – ledu, vēlāk – kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās. Ar kristālu pētīšanu nodarbojas kristalogrāfija.
Parasti kristāli veidojas vielas sacietēšanas procesā. Ideālos apstākļos izveidojas viens kristāls - monokristāls, kurā pilnīgi visi atomi pieder pie vienotas, stingri noteiktas kristāliskās struktūras. Tomēr dabā ideālu apstākļu nav un veidojas daudzi kristāli vienlaicīgi, kopā veidojot polikristālisku vielu. Piemēram, ikdienā sastopamie metāli ir polikristāli. Nereti kristāli simetriskā veidā saaug kopā, veidojot dvīņu kristālus.
To, kādu kristālisko struktūru pieņēmis šķidrums, nosaka šī šķidruma ķīmiskais sastāvs; apstākļi, kādos tas sacietē, jo sevišķi spiediens, kādā notiek sacietēšana.
Kristāliskās struktūras veidošanās procesu bieži dēvē par kristalizāciju.
Kaut gan parasti, vielai atdziestot veidojas kristālisks materiāls, noteiktos apstākļos šķidrums var sacietēt arī nekristāliskā stāvoklī. Visbiežāk tas notiek tad, ja sacietēšana notiek ļoti strauji, un atomi zaudē mobilitāti, pirms tie sasnieguši savas vietas kristāliskajā režģī. Šādu nekristālisku materiālu sauc par amorfu vielu, par stiklu. Jāatzīmē, ka principā pastāv atšķirība starp amorfu cietvielu un stiklu: stikls drīzāk ir viskozs šķidrums nevis cietviela - kaut gan par šo jautājumu vēl notiek speciālistu diskusijas.
Kristāliskā struktūra sastopama visu veidu materiālos ar visu veidu ķīmiskajām saitēm. Praktiski visi metāli eksistē polikristāliskā veidā - lai radītu amorfu vai vienkristālisku metālu, tas jādara mākslīgā veidā sarežģītos apstākļos. Kristāli ar jonu saitēm veidojas sacietējot sāļiem. Ļoti izplatīti ir kristāli ar kovalentām saitēm - te jāpiemin dimants, kvarcs, grafīts(1) – skat. skaidrojošo vārdnīcu. Polimēros materiālos ir vairāk kristalizēti apvidi, taču kopumā lielie molekulu izmēri neļauj notikt pilnīgai kristalizācijai. Arī vājie van der Vālsa spēki(2) piedalās kristāliskās struktūras veidošanā - tie, piemēram, satur kopā grafīta plāksnītes.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register