Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:419130
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.09.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 51 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  APZĪMĒJUMU SARAKSTS    5
  IEVADS    6
1.  LITERATŪRAS APSKATS    8
1.1.  Smago metālisko elementu ietekme uz cilvēka veselību    8
1.2.  Smago metālisko elementu saturs Baltijas jūrā un tajā mītošajās reņģēs    10
1.3.  Zivju kūpināšanas process    13
1.4.  Paraugu mineralizācija    15
1.6.  Liesmas AAS un elektrotermālās AAS analīzes metožu salīdzināšana    18
2.  EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA    20
2.1.  Darbā izmantotās iekārtas    20
2.2.  Izmantotie reaģenti    21
2.3.  Zivju kūpināšana    21
2.4.  Sausnas satura noteikšana zivju paraugos    22
2.5.  Zivju paraugu sagatavošana analīzei    23
2.6.  Paraugu sagatavošana pēc modificētas QuEChERs metodes    24
2.7.  Svina un kadmija masas koncentrācijas noteikšana ar elektrotermālo atomabsorbciometriju    24
2.8.  Cinka un vara masas koncentrācijas noteikšana ar liesmas atomabsorbciometriju (FAAS)    27
2.9.  Detektēšanas robežas noteikšana kadmija un svina koncentrācijai ar ETAAS metodi    29
3.  REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS    31
3.1.  Sausnas satura noteikšana svaigās un kūpinātās reņģēs    31
3.2.  QuEChERs metode smago metālisko elementu noteikšanai    32
3.3.  Samgo metālisko elementu saturs reņģu paraugos    33
3.4.  Kūpināšanas procesa pētījumi    36
  SECINĀJUMI    41
  LITERATŪRAS SARAKSTS    42
Extract

3. REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS
Metālisko elementu koncentrāciju sadalījums Baltijas jūrā ir atkarīgs no izpētes vietas dziļuma, upju ietekmes, atmosfēras pārneses, ūdens stratifikācijas un konvekcijas, ūdenī izšķīduša skābekļa vai sērūdeņraža klātienes un citiem faktoriem. Zivis var būt kā viens no metālisko elementu koncentrāciju piesārņojuma indikatoriem Baltijas jūras izpētē. Latvijas Baltijas jūras vides monitoringa laikā neregulāri tiek noteikts metālisko elementu (kadmija, cinka, vara, svina) saturs Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes zivju aknās un muguras muskuļos.
Reņģes kā izpētes objekts tika izvēlēts pirmkārt, ka tas ir plaši sastopams patēriņa produkts, otrkārt, BIOR laboratorijā ir izstrādāta metode PAO noteikšanai zivīs un zivju produktos pēc QuEChERs modificētas paraugu sagatavošanas un analīzes metodes, ko varētu izmantot arī smago metālisko elementu kvantificēšanai. Pētījumā tika kvantificēts metālisko elementu saturs gan svaigās, gan termiski apstrādātās kūpināšanas procesā reņģēs.

3.1. Sausnas satura noteikšana svaigās un kūpinātās reņģēs

Sausnas saturs tika noteikts pēc aprakstītās metodes 2.4. nodaļā. Sausnas satura noteikšana ir nepieciešama, lai spētu novērtēt smago metālisko elementu saturu reņģēs pēc vienota atskaites punkta.

3.1. tabula
Svaigu un kūpinātu reņģu sausnas saturs muskulatūrā un iekšējos orgānos
Svaigu reņģu muskulatūras sausnas saturs, % ± Sn Svaigu reņģu iekšējo orgānu sausnas saturs, % ± Sn Kūpinātu reņģu muskulatūras sausnas saturs, % ± Sn Kūpinātu reņģu iekšējo orgānu sausnas saturs, % ± Sn
26 ± 5 (n=6) 32 ± 3 (n=7) 35 ± 4 (n=6) 34 ± 3 (n=7)
n – sausnas satura mērījumu skaits

Pēc literatūras avotiem Skurihina [48] un Pokrovskis [49] sausnas saturs svaigās, saldētās Atlantijas reņģēs ir robežās no 21,8 – 26,9 %, bet kūpinātās vidēji 34,9 %.

3.2. QuEChERs metode smago metālisko elementu noteikšanai
Literatūrā aprakstītās zivju paraugu sagatavošanas metodes ir laikietilpīgas, līdz ar to tika izvēlēts pārbaudīt, QuEChERs paraugu sagatavošanas metodi vai tā ir piemērota vienlaicīgi analizējot PAO, gan kvantificēt metāliskos elementus. Rezultātu salīdzināšanai paralēli paraugi analīzēm tika sagatavoti izmantojot sauso pārpelnošanas metodi pēc AOAC 999.11.

3.1.att. Metālisko elementu (Pb, Cd) saturs kūpinātās reņģēs, paraugus sagatavojot ar QuEChERs un sausās mineralizācijas metodi , (Xvid±Sn)

Iegūtie rezultāti 3.1. attēlā parāda, ka noteiktais metālisko elementu saturs paraugos ir mazāks, izmantojot QuEChERs metodi. Noteiktais kadmija saturs kvantificētjot elementus pēc sausās mineralizācijas paraugu sagatavošanas metodes kūpinātās reņģēs ir 174 μg/kg, bet svina saturs – 82 μg/kg., savukārt izmantojot QuEChERs metodi, svina saturs –8,7 μg/kg., bet kadmija – 6,4 μg/kg. Par iemeslu tam var būt neefektīva metālisko jonu ekstrakcija no parauga matricas, kā arī iespējami metālisko elementu zudumi tiem sorbējoties uz izmantotajām QuEChERS ekstrakcijas kolonnām (900 mg MgSO4, 150 mg C18).
Kā vēl vienu trūkumu, QuEChERs metodes izmantošanai metālisko elementu noteikšanā, var minēt, ka šī paraugu sagatavošanas metode ietver vairākas darbības, kas ievērojami sarežģī analīzes apstākļus.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −-0,30 €
Work pack Nr. 1356370
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register