Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:594455
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.11.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Literatūras apskats    5
  Teorētiskā daļa    6
1.  Ūdens dabā    6
2.  Ūdens ķīmiskais piesārņojums    7
3.  Ūdens ķīmiskais sastāvs    10
4.  Hlorīdjoni dabā    11
  Pētnieciskā daļa    13
1.  Hlorīdjonu daudzuma noteikšana ar argentometrijas metodi    13
2.  Iegūto rezultātu analīze    17
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
  Anotācija    20
  Аннотация    21
  Pielikumi    22
Extract

Ūdens ir bezkrāsains šķidrums, kam nav smaržas un ir bez garšas. Tā ķīmiskā formula ir H2O. Ūdens ir dzīvības uzturētājs. Dzīvība bez ūdens nav iespējama. Ūdens ir visizplatītākā viela uz Zemes. Ūdens ir divu gāzu- ūdeņraža un skābekļa – savienojums. Dabā tā ir vienīgā viela, kas var atrasties cietā, šķidrā un gāzes veidā. Tas atkarīgs no temperatūras.
Pašlaik ļoti populāri ir runāt par dabas aizsardzību. Aizsargāt vajag arī ūdeni no piesārņojuma. Ūdens tiek piesārņots, kad vielas vai fizikāli apstākļi tādā pakāpē ietekmē ūdeņu sastāvu, ka tiek ietekmēta to ekosistēmu funkcionēšana, vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētiem mērķiem. Ņemot vērā virszemes ūdeņu kvalitātes nozīmību, svarīgi ir iegūt priekšstatu par to sastāvu un veidošanos ietekmējošiem faktoriem. Virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva izpētes sarežģītību ietekmē tas, ka iegūtajiem datiem raksturīga liela mainība.
Ūdens ķīmiskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs, tā sastāvā ir vairākas ķīmiskās vielas. Latvijas virszemes ūdeņos dominējošie ir hidrogenkarbonātjoni (HCO3), karbonātjoni (CO32-), kalcija (Ca2+)un magnija (Mg2+) joni, hlorīdjoni (Cl-), sulfātjoni ( SO42-), nātrija (Na+) un kālija (K+) joni. Ūdenī ir arī atšķirīgs skābekļa daudzums un pH līmenis.
Es sava darba praktiskajā daļā noteikšu, cik liels daudzums hlorīdjonu ir Sargavas ezera un Rudņas upes ūdeņos, pirms un pēc Izvaltas pagasta, un pēc vietas, kad Rudņā ietek ūdens attīrīšanas iekārtas ūdeņi.
Teorētiskajā daļā izpētīju, kāda nozīme ūdenim ir dabā, kādi ir ūdens ķīmiskā piesārņojuma veidi un ūdens ķīmisko sastāvu.
Darba mērķis: Salīdzināt vai hlorīdjonu daudzums mainās Sargavas ezerā un Rudņas upē (kas iztek no ezera) pirms un pēc Izvaltas pagasta, un pēc vietas, kad Rudņā ietek ūdens attīrīšanas iekārtas ūdeņi.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1308187
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register