Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:777247
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Ņemot vērā, ka hroniska gastrīta (B tipa, t.i., distālās kuņģa gļotādas iekaisums) – visbiežāk sastopamā gastrīta forma - , kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas patoģenēzē nenoliedzama loma ir kuņģa gļotādas mikroflorai ( Heliobacter pylori), praktisku pielietojumu šo slimību ārstēšanā ir ieguvuši bismuta savienojumi: koloidālais bismuta subcitrāts( denols, denoltabs, duasols, ulcerons, ventrisols), bismuta bāziskais nitrāts( gastripāns M, ulgastrīns, ulkoviss), bismuta bāziskais salicilāts (jatrokss S), bismuta alumināts (kampiloteks, ultīns), bismuta oksīds (telēns, tribimols), kā arī dažādu bismuta sāļu kombinētie preparāti „Bismofalks” un „Angass”.
Klīniskie pētījumi rāda, ka kuņģa čūlas ārstēšanas ar bismuta savienojumiem rezultāti ir pat labāki nekā pēc H2 blokatoru lietošanas. Bismuta koloīds skābā vidē veido helātu tipa kompleksus ar proteīniem un aminoskābēm, kas atrodas čūlas virsmā. Nešķīstošais organiskais komplekss aizsargā čūlu no tālākas gremošanas sulu un skābes iedarbības, mazinās sāpes un sākas čūlas dzīšana. Ir ziņas, ka šie preparāti, iespējams, stimulē prostaglandīnu sintēzi un palielina to saturu kuņģa sieniņā.
Bismuta savienojumu izraisītās blakusparādības ir mēles un izkārnījumu melns krāsojums, kā arī slikta dūša un vemšana. Ilgstoša palielinātu koloidālā bismuta preparātu devu lietošana var izraisīt encefalopātiju (neirotoksicitāti), kas saistīta ar bismuta uzkrāšanos CNS.
Jau pirms Heliobacter pylori atklāšanas, par ko 1983. gadā ziņoja austrāliešu zinātnieki B. Māršals un J. Vorens, čūlas slimības ārstēšanā plaši tika lietoti bismuta bāziskais nitrāts un to saturošie kombinētie preparāti „Vikalīns”(vēl satur bāzisko MgCO3, NaHCO3, rutozīdu jeb rutīnu un kellīnu) un „Vikaīrs”(roters). Šo līdzekļu terapeitiskais efekts tika skaidrots ar savelkošo un antiseptisko darbību.
1889. gadā P. Ērlihs izdarīja pirmos mēģinājumus lokāli ārstēt sifilisu ar bismutu. Tikai pēc 1921. gada sāka lietot bismuta preparātus parenterāli, galvenokārt injicējot muskulī grūti šķīstošus eļļā suspendētus bismuta savienojumus.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register