Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:834020
 
Evaluation:
Published: 20.04.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    5
1.  Literatūras apskats    6
1.1.  Ūdens-mūsu zemes lielāka bagātība    6
1.2.  Ūdens kvalitātes galvenie rādītāji    6
1.3.  Paraugu ņemšanas ķīmiskām analīzēm    8
1.4.  Dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji un to normas    8
1.5.  Izmantojamas titrimetrijas metodes ūdens ķīmiskā analīzē    9
1.5.1.  Kompleksonometrija    9
1.5.2.  Merkurimetrija    10
1.5.3.  Permanganatometrija    10
1.5.4.  Dihromatometrija    10
2.  Eksperimentālā daļa    12
2.1.  Eksperimentos izmantojamā aparatūra un reaģenti    12
2.2.  Kompleksonometriska ūdens cietības noteikšana    13
2.2.1.  Šķīdumu pagatavošana    13
2.2.2.  Kompleksona III šķīduma standartizēšana    13
2.2.3.  Ūdens cietības noteikšana    14
2.3.  Kompleksonometriska kalcija jonu noteikšana    15
2.4.  Magnija jonu noteikšana    15
2.5.  Permanganāta indeksa noteikšana    16
2.5.1.  Šķīdumu pagatavošana    16
2.5.2.  Kālija permanganāta šķīduma standartizēšana    16
2.5.3.  Analizējamā šķīduma titrēšana    17
2.6.  Merkurimetriska hlorīdu noteikšana    18
2.6.1.  Šķīdumu pagatavošana    18
2.6.2.  Dzīvsudraba nitrāta titra noteikšana    18
2.6.3.  Hlorīdjonu noteikšana    19
2.7.  Dihromatometriska dzelzs noteikšana    20
2.7.1.  Šķīdumu pagatavošana    20
2.7.2.  Dzelzs jonu noteikšana    21
3.  Rezultāti un to izvērtējums    22
  Secinājumi    24
  Literatūras saraksts    25
Extract

Jebkurš ūdens vairāk vai mazāk satur dažādas minerālvielas, kas tajā izšķīdušas. Svarīgi zināt ne tikai derīgo elementu daudzumu ūdenī, bet arī kaitīgo balasta elementu saturu. Visi kopā tie nosaka summāro ūdenī izšķīdušo sāļu koncentrāciju. Sevišķi svarīgi ir kontrolēt nātrija, hlorīdu, sulfātu, bikarbonātu, kalcija, magnija un dzelzs saturu. Vienlaicīgi jānosaka arī ūdens pH vērtība. Atsevišķos gadījumos ūdens kaitīgā daudzumā var saturēt arī kādu no smagajiem metāliem vai citus nevēlamus elementus vai savienojumus.
Visvairāk sastopamais elements dabas ūdeņu sastāvā ir kalcijs. Dabā kalcijs atrodams gipša (CaSO4 ∙ 2H2O), anhidrīta (CaSO4, dolomīta (CaMg(CO3)2), marmora (CaCO3), fluorīda (CaF2), granīta, kalcīta un citu minerālu - kopumā vairāk nekā 700 - sastāvā. Kalcijs dabas ūdeņos nokļūst kalcija sulfātu saturošu iežu dēdēšanas rezultātā un karbonātiežu mijiedarbības rezultātā ar ūdeni un oglekļa dioksīdu, veidojoties viegli šķīstošiem hidrogēnkarbonātiem. No fizioloģiskā viedokļa kalcija klātbūtne ūdenī ir ļoti nozīmīga, jo tas piedalās cilvēka kaulu, zobu, šūnu membrānu veidošanas procesā. Kalcija uzņemšana normālā daudzumā ir ļoti nozīmīga ATF, enerģijas un sārmmetālu elementu jonu pārnesē caur šūnu membrānām.
Dabā magnijs ietilpst daudzu minerālu sastāvā. Tas atrodams karbonātu (MgCO3 magnezīts), sulfātu (MgSO4 ∙ 7H2O glaubersāls), silikātu (serpentīns, olivīns, azbests, talks) iežu veidā. Daudzu minerālu sastāvā, piemēram, dolomīta, ietilpst gan magnijs, gan kalcijs. Magnija avotu ūdeņos notiek karbonātu un silikātu dēdēšanas procesi. Magnija līdzsvars ūdeņos tiek uzturēts, tam saistoties karbonātu minerālos un jonu apmaiņas reakcijās. Magnijs ietilpst hlorofilā, tāpēc dabā tam ir liela nozīme. Augstāk attīstītajos organismos magnijam ir liela nozīme tādos nozīmīgos procesos kā ATF sintēzē, dažu fermentu aktivizēšanā, nervu impulsu pārnesē. Magniju saturoši minerālūdeņi tiek uzskatīti par ārstnieciskiem un tiek izmantoti medicīnā. Magnija labvēlīgo ietekmi uz organismu pierāda tas, ka bīstamākas sekas uz organismu atstāj magnija deficīts dzeramajā ūdenī, nevis tā paaugstināts saturs. Magnija jonu koncentrācija Latvijas virszemes ūdeņos mainās no 3 mg/l līdz 60 mg/l.
Dzelzs ir neaizvietojams cilvēka uztura elements. Organisma nepieciešamību pēc dzelzs nosaka cilvēka vecums, dzimums, organisma fizioloģiskais stāvoklis. Dzeramā ūdens garša un izskats (krāsainība, duļķainība) mainās pie dzelzs koncentrācijas 0,3mg/l. Zinātniskajās publikācijās ir dati par to, ka ādas saskare ar ūdeni, kurā dzelzs koncentrācija pārsniedz 10mg/l, sensibilizētiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju.
Latvijā paaugstināta dzelzs koncentrācija pazemes ūdeņos ir galvenā dzeramā ūdens sagatavošanas problēma. Dzelzs (Fe2+) jonu koncentrācija līdz 4,8 mg/l (patērētājam ar ķermeņa masu 60 kg) veselību neapdraud, bet maina ūdens krāsu, garšu un duļķainību. Paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija veicina cauruļu koroziju un rada labvēlīgus apstākļus specifisku baktēriju augšanai, kā arī piešķir ūdenim metāla piegaršu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register