Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:834802
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.06.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
  Ūdeņraža vēsture    4
  Ūdeņradis dabā. Ūdeņraža iegūšana    5
  Alternatīvais enerģijas veids-Ūdeņraža šūnas izmantošana    6
  Ūdeņraža šūna    6
  Ražošana un izmantošana    7
  Izmaksas    8
  Vai ūdeņradis ir drošs?    8
  Ūdeņraža loma Latvijas zinātnes attīstībā    10
  Vispārīgās ziņas par ūdeņradi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Cilvēku pasaule attīstās, pieaug arī Zemes iedzīvotāju skaits. Jau šodien vajadzētu sākt domāt gan par pārtikas trūkumu nākotnē, gan par nākotnes enerģētiku un transportu. Kļūst baisi, jau iedomājoties vien par naftas, akmeņogļu un dabasgāzes apjomiem, kas nepārtraukti tiek ņemti no Zemes. Fosilo kurināmo ietekme uz vidi neapšaubāmi ir negatīva, turklāt to resursi ir ierobežoti. Cita ceļa nav, enerģijas ieguvei ir jāmeklē avoti, kuru izmantošana nenodarītu tik būtisku kaitējumu videi un neizsmeltu to.
Nav precīzi zināms,kurš ir pirmais,kas ieguvis ūdeņradi,iedarbojoties ar sērskābi uz dzelzi.Iespējams,ka tie ir bijušie ķīnieši,iespējams,ka Eiropā to pirmais ieguvisParacelzs.Tā kā udeņradis vaidojas,dzelzij iedarbojoties ar skābēm,tad tā izdalīšanos vajadzēja novērot jau senatnē.Bet ta laika eksperimentetāji naizprata notiekošo būtību.Vēl 17.gs.beigās Francijas galma ārstsu un pazīstamās grāmatas
„ Ķīmijas kurss” autors Nikola Lemerī (1645.-1715.) rakstīja; „Ievietot 3 unces (85.g-aut.piez.) vitriola eļļas (sērskābes-aut.piez.) vidēja lieluma kolbā ar garu kaklu,pieliet 12 unces ūdens; kad maisījums sasalis,iemest tajā pa porcijām 1-1,5 unces sīku dzelzs skaidiņu: notiek uzvārīšanās un delzs izšķīsana,veidojot baltus tvaikus,kas paseļas un piepilda kolbas kaklu.Ja pie kolbas kakla pieliek aizdegtu vaska sveci,tad tavaiki tūlīņ aizdegas,un tajā pašā laikā notiek sprādziens,un svece nodziest.Bieži novērojams,ka tavaiki deg kā lāpa virs kolbas kakla pat līdz ceturdaļstundai…”
Tātad tikusi novērota ūdeņraža izdalīšanās.Izdalījušos gāzi Lemerī par „degošo gaisu”.
Pirmais,kas konstatēja,ka degošais gaiss ir jauna gāze un sīkāk izpētija tā īpašības (1766.g.),bija angļu zinātnieks Henrijs Kevendešs (1737.-1862.) ir teicis,ka viņš esot bijis „pats bagātākais no zinātniekeim un pats zinošākais no bagātniekiem”.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1133835
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register