Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:909769
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Humuss    3
  Organisko vielu pārvēršanās process    3
  Humusa veidošanās un uzkrāšanās    4
  Humusa loma augsnes auglībā    5
  Humusa sastāvs    6
  Humusvielas    7
  Humīnskābes    8
  Fulvoskābes    9
  Humīns    10
  Nehuminificētās humusa sastāvdaļās    10
  Cilvēka darbības ietekme uz augsnes humusu    11
  Lauksaimniecības ietekme uz augsnes humusu    12
  Izmantotā literatūra    14
Extract

Augsni nosacīti var aprakstīt kā sistēmu ar trīs sastāvdaļām: augsnes neorganiskā daļa (minerālais komponents), augsnes organiskā daļa (organiskās vielas), un dzīvie organismi (augsnes fauna). Organiskās vielas apvieno visus oglekli saturošos savienojumus, kuri atrodas augsnes profilā brīvā veidā vai organiski minerālo savienojumu formās, izņemot tos, kuri atrodas dzīvos organismus. Organiskās vielas aizņem apmēram 5% no kopējā augsnes tilpuma. Vislielākais to pieaugums ir vērojams lapkoku mežos. Augsnes humuss sastāda 85 – 90 % no organiskajām vielām. Atlikušo organisko vielas daļu veido organiskās atliekas.

Humuss - humuss jeb trūdvielas ir augsnes organiskā daļa, kas radusies, mikroorganismu darbības un fermentu ietekmē bioķīmiski pārveidojoties un sadaloties atmirušajām augu un dzīvnieku atliekām, kas saistījušās ar augsnes minerālvielām pret noārdīšanos izturīgos savienojumos. Atkarībā no vides apstākļiem humusa rašanās ir dinamiskā līdzsvarā. C:N attiecība ir patstāvīga – 10:1. Mežā galvenais humusa izejmateriāls ir lapas un citas nobiras, kas uzkrājas zemsegā un to uzkrāšanās daudzums ir atkarīgs no meža augšanas apstākļiem. Atmežotās platībās galvenais organisko vielu avots ir augu sakņu sistēmas. Parasti humuss ir tumšā krāsā. Humusa daudzums augsnē nosaka tās auglību. Humuss veicina augsnes struktūras izveidošanos, palielina ūdens caurlaidību māla augsnēs uzlabo aerāciju un atvieglo augsnes apstrādi, kā arī samazina augsnes blīvumu un veicina bioloģisko aktivitāti. Augsnē palielinās augu, augsnes dzīvnieku un mikroorganismu skaits, kā arī kļūst intensīvāks ūdens intrifikācijas process. Humuss ir galvenā barības rezerve, kurā ilgstoši uzglabājas makro un mikroelementi. Tam ir augsta katjonu apmaiņas kapacitāte. Lielāks humusa daudzums augsnē palielina augsnes buferspēju, sevišķi smilts augsnēs, padara tās izturīgākas pret pH maiņām. Tumšās krāsas dēļ humuss absorbē daudz saules enerģiju, tādējādi ar humusu bagātas augsnes ātrāk un stiprāk sasilst. Humusam ir gēla īpašības. Humusu iedala morā, moderā un mullā . Mors ir raupjais, sķiedrainais humuss, kas veidojas galvenokārt sēņu darbības rezultātā. Morā ir zema dzīvnieku biomasa, taču daudz sugu un augsts augsnes dzīvnieku (ērces, sīksliekas) blīvums. Moders ir pārejas tipa humuss. Mulls ir mīksts, mālu – humusa komplekss, ar bagātīgu augsnes faunu un floru, to biomasu (līdz 100g/m2). Ar humusu bagātākās augsnes ir melnzemes un kūdras augsnes. …

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1129506
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register