Eiropas Savienības vides aizsardzības direktīvas un to juridiskais spēks Latvijā

Eiropas Savienībā pastāv vienoti likumi, kuri ir saistoši visās tās dalībvalstīs. Šie likumdošanas akti skar dažādas dzīves jomas, sākot ar naudas politiku līdz cilvēktiesībām. Eiropas Savienībā (ES) pastāv trīs veidu likumdošanas akti. Galvenais likumdošanas aktu veids ir direktīvas. Katrai valstij ir pienākums saskaņot savu nacionālo likumdošanu ar šīm direktīvām.
Latvijas likumdošana vides jomā ir saskaņota ar ES prasībām un lielākā daļa prasību jau ir ieviestas.
Īstenojot Latvijas virzību uz iestāšanos ES, 2002.gada novembrī tika slēgta sarunu pozīcija 22.sadaļā “Vides aizsardzība”, kas paredz ES vides direktīvu saskaņošanu ar mūsu valsts likumdošanas un normatīvajiem aktiem, kā arī konkrētus uzdevumus vides aizsardzības jomā pārejas periodā līdz pat 2012.gadam.Nacionālajos tiesību aktos ir iestrādātas ES direktīvu prasības. Saistošas ir arī ES regulas vides jomā. Katra likuma beigās patasti tiek pievienota atsauce uz Eiropas direktīvām.
Saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 249.pantu direktīvas ir adresētas dalībvalstīm. Minētais pants nosaka, ka direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varas iestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes.
…