Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:227704
 
Evaluation:
Published: 21.04.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības
A kategorija- vislielākais piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un lielas ražošanas jaudas vai saražotas produkcijas apjomi
B kategorija- ievērojams piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un ir atbilstošas ražošanas jaudas vai saražotās produkcijas apjomi
C kategorija - neliels piesārņojuma daudzums vai risks cilvēku veselībai un videi un ir atbilstošas ražošanas jaudas vai saražotas produkcijas apjomi

Otrā pasaules kara sekas
Otrā pasaules kara ķīmiskie ieroči pārsvarā ir nogremdēti Baltijas jūras dziļūdens ieplakās, piemēram, Gotlandes ieplakā.
Tūkstošiem tonnu Otrā pasaules kara laiku ķīmiskā bruņojuma, kas nogremdēts Baltijas jūrā un laiku pa laikam tiek izskalots krastā, var izraisīt nopietnu ekoloģisko katastrofu.

Otrā pasaules kara sēkas
Aptuveni trešā daļa Baltijas jūras dibena noklāta ar šo rūsējošo kara laiku «mantojumu», no kura sāk sūkties indīgās kaujas gāzes, kas nokļūst barības ķēdē. Baltijas jūras piekrastes valstu biologi atklājuši dažādas mutācijas putniem un zivīm.

Programmas Baltijas jūras ekosistēmas atveseļošanai
Tā kā 90.gadu sākumā fosfora mazināšana Baltijas jūrā noritēja veiksmīgi, Zviedrija par lielāku ļaunumu uzskatīja slāpekli un līdzekļus novirzīja gan konkrētiem projektiem, gan pētniecībai. Tomēr jūras stāvoklis nav uzlabojies - zilaļģes vairojas, dzelme turpina atmirt, līči aizaugt un mencas iznīkt.
Pēdējos desmit gadus slāpekļa piesārņojuma novēršanā Zviedrija ieguldījusi desmitiem miljardu kronu, un šāds ekspertu atzinums satriecis zviedru vides speciālistus

Problēmas iespējami risinājumi
Baltijas jūras galvenā problēma ir skābekļa trūkums, uzskata cita Stokholmas Tehniskās universitātes vadībā nesen izveidota starptautiska pētnieku grupa "O2". Milzīga slūžu jeb vārstuļu sistēma 20 metrus zem ūdens virsmas Lielā Belta šaurumā pie Dānijas būtu racionāls risinājums, lai glābtu apdraudēto jūru

Lai sasniegtu nozīmīgus, ilgtermiņa uzlabojumus Baltijas jūras ekosistēmas atveseļošanā, Pasaules Dabas Fonds ar Hipotēku bankas atbalstu veicinās valsts institūciju, uzņēmēju un sabiedrības izpratni par to, kā radīt videi draudzīgu likumdošanas vidi un saimniekot tā, lai nākamajām paaudzēm būtu iespējams baudīt vienu no lielākajām dabas bagātībām - tīru Baltijas jūru.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register