SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Esmu izdarījusi secinājumus, ka privāto ūdeņu īpašniekiem ir jāzina savas tiesības, likumi lai zinātu ko viņi drīkst un ko nedrīkst darīt sev piederošajos privātajos ūdeņos, kā arī pareizi sadalīt upi kas tek cauri divu kaimiņu zemēm, kā sadala salu kas izveidojusies, vai ja upe atstāj savu iepriekšējo vietu, kas tādos gadījumos jādara un kam pienākas gultne.
Kā arī par zvejniecības iespējām, kur un kā drīkst zvejot, uzzināju ka līdz 16 gadiem un no 65 gadiem, nav nepieciešamas publisko ūdeņu kartes un licence, ka drīkst makšķerēt brīvi bez tām.
Apskatīju likumus par zivju ķeršanas iespējām, un uzzināju ka iekšējos ūdeņos drīkst izmantot divus rīkus makšķerēšanai bet jūras piekrastēs ne vairāk par trim.
Saprotams, ka ja ievēro visus noteikumus, kas ir likumdošanā, tad var zvejot ar mierīgu sirdi.
Uzzināju ka pie privātajiem ūdeņiem ir jābūt norādēm, ka tie ir privāti. Lai veiktu kādas darbības privātajos ūdeņos ir nepieciešama īpašnieka speciāla atļauja.
Līdz ar to uzzināju ka ir tādas Publisko ūdeņu kartes kurās vis ir aprakstīts par ūdeņiem Latvijas Republikā, kuras ir obligātas makšķerniekiem, tajās ir aprakstīts kas un kur kam pieder, lai nerastos nepatīkamas situācijas ar privāto ūdeņu īpašniekiem.
Uzzināju arī par ūdens piegādes izmantošanu un ūdensspēka izmantošanu.
Mans ieteikums būtu varbūt pārskatīt vēlreiz pantu, kurš nosaka ka personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes, viņiem ir nepieciešams tikai personas apstiprinoši dokumenti. Es ieteiktu grozīt likumu no- personām vecumā līdz 16 gadiem, respektīvi mainīt likuma pirmo daļu, uz –personām vecuma līdz 14 gadiem. Pamatojums: Jo personām no 14 gadiem iestājas jau kriminālatbildība.
Respektīvi mans ieteikums ir samazināt atļauju makšķerēt bez makšķerēšanas kartes nepilngadīgajiem no 16 gadiem uz 14 gadiem.
…
