8. Vides aizsardzība
Iepriekšējā nodaļā apkopoti analīžu rezultāti par pieciem notekūdeņu kvalitāti raksturojošiem lielumiem, un uz tiem arī praksē tiek likts vislielākais uzsvars, jo šie kritēriji, pārsniedzot normas var radīt nopietnas vides problēmas gan tūlītēji ietekmējot ūdenstilpnes, gan arī nodarot kaitējumu vairāku gadu garumā. Tā, piemēram, bioloģiskais un ķīmiskais skābekļa patēriņš pārsniedzot normu var izraisīt akūtas vides problēmas kā zivju slāpšanu, bet kopējā slāpekļa un fosfora saturs akūti veicinās ūdenstilpņu eitrofikāciju, bet pēc gadiem, ja neko nedarīs, ūdenstilpne, piemēram, ezers var pilnībā pārpurvoties, līdz ar to mainās savvaļas biotopa raksturs un iespējams izzūd arī kāda tur mītoša suga, kas ir pretrunā ar jēdziena „ilgtspējīga attīstība” jēgu. Tāpēc ir nepieciešams kontrolēt piesārņojuma apjomus, un vislabākais risinājums- novērst piesārņojumu pilnībā.
9.Secinājumi
Uzturoties un strādājot BAS „Daugavgrīva” darba autore uzzināja to, ka notekūdeņu attīrīšanas process nemaz nav tik vienkāršs kā melns uz balta rakstīts grāmatās. Visi attīrīšanas stacijā notiekošie procesi ir pakļauti dažādām likumsakarībām, par kurām var uzzināt tikai strādājot praktiski. Un darba autors uzskata, ka tas ir pilnīgi saprotami, ka tas tā ir. Paskatoties pagātnē kaut vai uz radiācijas atklājējiem Pjēru un Mariju Kirī, var teikt- ir jāupurē daudz kas zinātnes vārdā. Pēc tam no tādu cilvēku atklājumiem mācās visa pasaule. Ar notekūdeņu attīrīšanu ir līdzīgi – jāeksperimentē, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
Darba autore uzskata, ka jaunajiem speciālistiem ar pietiekamu gribasspēku un zināšanām ir atvērti vārti uz interesantās un sarežģītās zinātnes par vidi un arī par notekūdeņu attīrīšanu pilnveidošanu.
…
