Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:390011
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.12.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  HES darbības ietekme uz vidi    3
  Mazās Hidro Enerģētikas Asociācijas viedoklis    4
  Mazās HES: Kur mīts – kur patiesība    6
  Secinājumi    8
  Izmantotā literatūra    9
Extract

HES darbības ietekme uz vidi
1. Mākslīgi izmainīts upes dabiskais hidroloģiskais režīms 2, Ūdens līmeņa mākslīgas svārstības gan augšbjefā, gan lejasbjefā 3. Gruntsūdens līmeņu izmaiņas pieguļošajās
teritorijās 4. Veidojas pārmitrinājuma zona jeb mirusī zona 5. Zivju traumēšana turbīnās, 6. Līmeņu regulēšanas režīma ietekme uz zivju nārstu un mazuļiem 7.Ūdens kvalitātes maiņa, pasliktināšanās ūdenskrātuvē 8. Garu upes ‘tukšo posmu’ veidošanās ar iznīcinātu zivju barības bāzi, bioloģiskajiem resursiem

Mainot upju dabisko tecējumu, mainās visa upju ekosistēma. Mainās ne tikai upju izskats, bet arī to pastāvīgo apdzīvotāju – dzīvnieku, ūdens kukaiņu un zivju sugu sastāvs un daudzums. Izzūd vērtīgās zivju sugas (foreles, laši), ekoloģisko nišu atdodot nevērtīgajām (ķīši, vīķes, auslejas). Mainās arī zivju sugu sastāvs: vienas sugas aizstāj citas, kuras nav tik prasīgas biežām ūdens līmeņa maiņām, skābekļa saturam ūdenī, barības sastāvam. Notiek lašveidīgo upju transformēšana par karpveidīgo zivju ūdenskrātuvēm.
Ūdens pievadīšanas procesā hidroturbīnām nākas rēķināties ar pieteces piesārņojumu. Tas traucē ne tikai ūdens pievadīšanu turbīnām, bet arī rada piesārņojumu, kurš pūšanas procesā patērē ūdens dzīvniekiem tik vajadzīgo skābekli. Rudens periodā kokiem nobirušās lapas uz ūdenskrātuves virsmas netiek aizskalotas pa straumi, bet vienkārši nogrimst un laika gaitā kopā ar peldošajām un grimstošajām drazām veido sanesu slāni, kurš vēlāk pūšanas procesā pārveidojas par biezu dūņu slāni, no kura siltajā laika periodā tiek novērota intensīva purva gāzes izdalīšanās. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register