Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:441090
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.03.2009.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Cilvēks kļuva liktenīgs daudziem dzīvniekiem    4
  Klimats    4
  Ziemeļos staigāja ziloņi    5
  Degunradzis dosies uz Eiropu    5
  Lāči dzīvo megapoles pievārtē    6
  Sugas jāizmitina bagātajiem    6
  Plēsēji ietekmēja augēdājus    7
  Te mājos jaunās Eiropas sugas    8
  Nedaudz vairāk par aizvēsturiskajiem dzīvniekiem    8
  Nobeigums    10
  Izmantotā literatūra    11
Extract

Cilvēks kļuva liktenīgs daudziem dzīvniekiem

Kopš 200 000 gadu tālā pagātnē pa Āfriku sāka staigāt pirmie Homo sapiens, mūsdienu cilvēkam visur nopakaļ vilkusies izpostītu dzīvību sliede. Pirms 40 000 gadu bija pienākusi kārta arī Eiropas dzīvniekiem.

Eiropas aizvēsturisko dzīvnieku pasaule veidojās lielo klimata apstākļu svārstību iespaidā, kurām tā bija spiesta pielāgoties. Gadu tūkstošiem ilgi skarbus leduslaikmetus nomainīja maigi starpleduslaikmeti. Tomēr dzīvnieku pasaule nebija pielāgojusies sugai, kas uzradās pirms apmēram 40 000, - mūsdienu cilvēkam, Homo sapiens. Tāpat kā citur pasaulē, mūsdienu cilvēka ierašānās nozīmēja daudzu jo daudzu dzīvnieku bojāeju. It sevišķi lielie dzīvnieki kļuva par cilvēka jauno medību paņēmienu un ieroču upuriem. Agrākās cilvēku sugas nebija nodarījušas tādu postu. Neandertālieši, kas bija nodzīvojuši Eiropā gandrīz 200 000 gadu, kad ieradās mūsdienu cilvēks, visticamāk, iznīcināja daudz mazāku skaitu sugu.

Klimats

Eiropas iedzīvotājiem drīz varētu būt jauni kaumiņi. Imigranti varētu būt nevis cilvēki, bet gan savvaļas lauvas, hiēnas, ziloņi, nīlzirgi un citi lielie zīdītāji. Tas noteikti īstenotos, ja būtu atkarīgs nj zinātniekiem ar Orhūsas universitātes biologu Jensu Kristianu Svenningu priekšgalā. Viņš ierosina iemitināt jaunu dzīvību mūsu blīvi apdzīvotajā kontinentā, atjauninot Eiropas aizvēsturisko dzīvnieku pasauli un zudušās ekosistēmas.
Pirms 50 000 gadu Eiropas zālainēs un mežos mitinājās hiēnas, leopardi, lauvas, nīlzirgi un ūdens bifeļi, kurus tālaika cilvēki palēnām piespieda atkāpties uz Āziju un Āfriku, savukārt mamuti, matainie degunradži un zobenzobu tīģeri iznīka uz visiem laikem. Pašlaik daudzi lielie zīdītāji mīt Āfrikā un Āzijā, tomēr vairākiem ir pārāk mazas dzīvotnes un pārāk mazas populācijas, lai būtu nodrošināta to nākotne. Savvaļas dzīvnieku izmitināšanas idejas aizstāvji domā, ka mums jādalās sauszemes platībās ar lielajiem zīdītājiem, lai tiem būtu lielākas izredzes izdzīvot. Jenss Kristians Svennings norāda, ka Eiropa ir visnotaļ piemērota dzīvesvieta savvaļas zīdītājiem un ka mūsu kontinents varētu kļūt par tik nepieciešamo patvērumu dzīvniekiem, kas ir apdraudēti kara izpostītos vai pārapdzīvotos apgabalos.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1136909
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register