Jau Hipokrata, Aristoteļa darbos, 18, 19.gs. – K. Linnejs (Zviedrija), A. Humbolts (Vācija), Č.Darvins (UK), 20.gs. – Vernadskis (Krievija). Vides kvalitātes un dabas daudzveidības saglabāšanai uz Zemes nepieciešama īpaša likumdošana, kas ietver obligātas cilvēka uzvedības normas, ekspluatējot dažādus dabas resursus – zemi un tās derīgos izrakteņus, ūdeņus, mežus, faunu un floru kā arī atmosfēras gaisu rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā u.c. tautsaimniecības nozarēs. Latvijā 1912.g. 1 dabas rezervāts Moricsalā Usmas ezerā, 20.gs. 20-30.g. Slīteres un Grīņu dabas rezervāti, izveidots dabas pieminekļu saraksts, viss valsts aizsardzībā, ar likumu aizliegta un ierobežota saimnieciskā izmantošana. LR 1991.g. likums “Par vides aizsardzību” iekļautas ANO deklarācijas par cilvēka pamattiesībām un nāciju neatņemamo suverenitāti par savām dabas bagātībām prasības.
Dabas vide ir komplekss un sistematizēts jēdziens, kas aptver svarīgākās dabas vides sastāvdaļas (objektus) – zeme, zemesdzīles, ūdeņi, meži, fauna, flora, atmosfēras gaiss. Šo objektu stāvoklis un kvalitāte ietekmē visas dabas vides stāvokli un kvalitāti.
Ekoloģiskās tiesības regulē gan atsevišķu dabas objektu (resursu) izmantošanu un aizsardzību, gan arī šo objektu sistēmu (ekosistēmu) izmantošanu un aizsardzību.
Tiesībām publisks raksturs, vienlaicīgi aizsargā un respektē dabas objektu īpašnieku un lietotāju privātās intereses.
Ekol.t. uzd. nodrošināt cilvēka dzīves dabiskās vides kvalitāti, vadoties no cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības interesēm.
Vides aizsardzība – pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.…
