Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:640327
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 17 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  VIDES JĒDZIENS, SATURS IEDALĪJUMS    4
2.  VIDES ZINĀTNE, SATURS, DEFINĪCIJAS    6
3.  GLOBĀLĀS VIDES UN EKOLOĢISKĀS PROBLĒMAS    9
4.  ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA    12
5.  BIOĢEOĶĪMISKIE CIKLI UN TO PLANETĀRĀS IZMAIŅAS    17
6.  GLOBĀLAIS SILTUMNĪCAS EFEKTS    26
7.  ZEMES RADIĀCIJAS UN ENERĢIJAS BILANCE    30
8.  GLOBĀLĀ PASILTINĀŠANĀS UN IESPĒJAMĀS KLIMATA IZMAIŅAS, ŠO IZMAIŅU SEKAS 21.GADSIMTĀ    33
9.  OZONS UN TĀ DIVĒJĀDĀ LOMA    45
10.  SMOGS    56
11.  SKĀBIE NOKRIŠŅI, TO IETEKME UZ VIDI, BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU UN DABAS RESURSU KVALITĀTI    58
12.  VIRSZEMES ŪDEŅI UN TO PIESĀRŅOJUMS    67
13.  VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTES UN PIESĀRŅOJUMA GALVENIE INDIKATORI    72
14.  TEKOŠO ŪDEŅU DABISKĀ (BIOLOĢISKĀ) PAŠATTĪRĪŠANĀS    74
15.  ŪDEŅU ATTĪRĪŠANA    76
16.  NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA    78
17.  ŪDENSTILPJU EITROFIKĀCIJA    83
18.  VIDES DEGRADĀCIJA UN REKULTIVĀCIJA    89
19.  ATKRITUMI, TO SAVĀKŠANA, PĀRSTRĀDE, UZGLABĀŠANA UN APGLABĀŠANA    92
20.  VIDES AIZSARDZĪBAS VALSTS DIENESTI    99
21.  VIDES AIZSARDZĪBAS POLITIKAS PLĀNS    104
22.  VIDES KVALITĀTES UN DABAS RESURSU SAGLABĀŠANAS EKONOMISKIE STIMULI UN ADMINISTRATĪVIE MĒRI    107
23.  IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS    116
24.  VIDES MONITORINGS    119
25.  BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS SAGLABĀŠANA    123
26.  PĀRAPDZĪVOTĪBA, VIDES DEGRADĀCIJA, PĀRTIKAS PROBLĒMA, RISKA ZONAS UN LIELA MĒROGA MIGRĀCIJAS IESPĒJAS NĀKOTNĒ    131
27.  MŪSDIENU STARPTAUTISKIE PRINCIPI ATTIEKSMĒ PRETVIDI    142
  LITERATŪRA    147
Extract

Termins vide ir viens no plašāk lietotajiem terminiem, ar kuru operē zinātnē, kultūrā, mākslā, tautsaimniecībā un sadzīvē. Tas nozīmē, ka arī šī termina saturs un nozīme ir daudzpusīga. Vides jēdziens ir cieši saistīts ar dabas zinātnēm (bioloģiju, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ķīmiju, fiziku) un arī ar sociālajām zinātnēm.
Arī dabas zinātnēs terminam vide (angl. Environment) ir vairākas nozīmes. Vēl 20- 30 gadus atpakaļ angļu ģeogrāfisko terminu vārdnīcā ( A Glossary of Geographical Terms, I. London, 1961) minētas sekojošas nozīmes:
vide, apkārtējais;
apstākļi, kādos dzīvo un attīstās jebkura būtne;
vispār apkārtējie apstākļi;
visu apkārtējo ietekmju summa, kas izmaina un nosaka dzīvības attīstību un raksturu.

Klasiskajā ekoloģiskajā literatūrā ( Brewer. The Science of Ecology, 1988) vidi definē kā visu apkārtējo, kas ietver organismus (the surroundings of an organism), bet speciālajās augstskolu mācību grāmatās vidi raksturo kā apkārtējo apstākļu agregātu, kas ietekmē atsevišķu individuālu organismu un populāciju dzīvi ( Miller. Living in the Earth, 1985).

Pilnīgi jauns un daudz plašāks vides jēdziena skaidrojums, kas atspoguļo mūsdienu izpratni un zināšanas, literatūrā ienāk tikai no 80- gadu beigām, kad tiek formulētas arī vides kā zinātnes definīcijas.

Oksfordas Universitātes izdotajā skaidrojošo terminu vārdnīcā “Ecology” (1994) :vide-
apkārtējo fizisko un bioloģisko apstākļu komplicēts sakopojums (range), kuros dzīvo organism(i)s. Vide ietver sociālo, kulturālo un (cilvēkiem) ekonomiskos un politiskos apsvērumus (considerations), kā arī parasti vairāk saprotamās pazīmes – augsnes, klimatu un barības nodrošinājumu.

No iepriekšējiem termina vide skaidrojumiem varam izdarīt secinājumu, ka jēdziens vide tiek lietots kā plašā, tā arī šaurā nozīmē.
Plašā nozīmē, kad tiek aplūkotas globālas parādības un problēmas (globālā fiziskā vide- Global Physical Environment), bet šaurākā – ja tiek pētīts kāds atsevišķs indivīds (augs, dzīvnieks)- mikrovide (Microenvironment).
Nebūtu pareizi, ja vide apzīmē tikai visu apkārtējo apstākļu kopumu, jo šodien paralēli eksistē arī no apkārtējās (ārējās) ietekmes norobežota vai mākslīgi noslēgta cilvēku radīta vide. Piemēram, jebkura telpa (dzīvoklis, augstskolas auditorija u.c.), kur tiek nodrošināta optimāla no ārējiem apstākļiem neatkarīga vide (temperatūra, apgaismojums, interjers u.c.). Vai arī mikrovide kosmiskajā kuģī, laboratorijā audzējot merestēma kultūras, gēninženierijā u.c. Šādu vidi, acīmredzot, būtu pareizi nosaukt par iekšvidi.
Tātad, šodien reāli mēs zinām un operējam ar divām atšķirīgām vidēm: ārvidi jeb apkārtējo vidi un iekšvidi.
Ārvidi (apkārtējo vidi) mūsdienu civilizācijas un urbanizācijas laikmetā mēs dalām dabas vidē un antropogēnajā jeb sociāli ekonomiskajā vidē, kuru izveidojis cilvēks. Piemēram, lielpilsēta ar blīvu daudzstāvu apbūvi, vairāklīmeņu autostrādēm, metro, pazemes komunikācijām u.c. Arī Vecrīgu pilnā mērā varam pieskaitīt teritorijai ar antropogēno vidi vai tehnogēno vidi.
Dažādu lielākā vai mazākā mērā cilvēka pārveidotajai vai pilnīgi no jauna radītajai apkārtējai ainavai, kas no pārējās atšķiras ar saviem specifiskajiem apstākļiem, tiek lietoti specifiski vides apzīmējumi: pilsētvide, lauku kultūrvide u.c.
Vides jēdziens jo plaši ir iesakņojies sociāli ekonomiskajā vai politiskajā sfērā. Piemēram, mēdz teikt: viņš ir nokļuvis nelabvēlīgā vidē; pilsētā izveidojusies kriminogēno situāciju sekmējoša vide; nelabvēlīga sociālā vide u.c.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register