Pilsētvides piesārņojuma ietekme uz Ventspils mežiem

SECINĀJUMI
1. Ventspils meži aizņem 30% jeb 1666 ha no pilsētas kopplatības, kas pārsvarā ir priežu audzes. Vislielākie mežu masīvi pilsētā izvietoti pilsētas Ziemeļu daļā pie Būšnieka ezera, un uz dienvidiem no Būšnieka ezera līdz pat ostas teritorijai. Nozīmīga ir arī meža teritorija pie “Meža kapiem”.
2. Ventspils meži kalpo gan kā aktīvas atpūtas vieta, gan aizsargā no piesārņojuma un troksni, gan arī veic pilsētas mikroklimata funkcijas, kā arī ir lieliska ainava, skaiti dabas skati.
3. Kā noskaidrots izmantotajā pētījumā pilsētas mežu mizās ir visai augsts piesārņojums ar šādiem metāliem: kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, varš, kadmijs, svins un niķelis un šī piesārņojuma galvenie izcelsmes avoti var būt ostas termināļi.
4. Pilsētas siltumapgādes uzņēmumu katlu mājas piesārņo pilsētas gaisu ar šādiem smagajiem metāliem: mangānu (nelielā daudzumā) un vanādiju (100 % no kopējā daudzuma pilsētā). Tas īpaši būtiski var ietekmēt mežu koku stāvokli, kas atrodas katlu māju tiešā tuvumā un valdošo vēju virzienā.
5. Autotransporta izplūdes gāzes dod lielāko svina un kadmija daļu pilsētas gaisa piesārņojumā. Tas īpaši būtiski ietekmē ceļmalās atrodošo mežu koku stāvokli. Tomēr pēdējos gados autotransports radītais gaisa piesārņojums ar svinu samazinās, jo tiek izmantota bezsvina degviela.
6. Salīdzinot katlumājas un autotransporta izmešu ķīmisko sastāvu ar izmantotajā pētījumā konstatēto priežu mizu ķīmisko sastāvu var secināt, ka autotransports un pilsētas katlumājas var tikt uzskatīti par būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem ar smagajiem metāliem, kas ietekmē Ventspils mežu kvalitāti.
…