Cilvēka ietekme uz apkārtējo vidi

Pat ja pieņem, ka, neskatoties uz visu iepriekš minēto, atomelektrostacijas varētu būt veids, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, tās nevar aizvietot fosilos kurināmos - ogles, naftu un gāzi. Ņemot vērā faktu, ka ar pašreiz zināmajām naftas un gāzes atradnēm, šo resursu pasaulei varētu pietikt aptuveni 50. gadus, tad, lai ar atomenerģiju aizstātu kaut vai tikai 10% fosilās enerģijas, līdz 2050. gadam būtu jāuzbūvē apmēram 1000 jaunas atomelektrostacijas ( pašlaik visā pasaulē ir ap 440 atomelektrostaciju). Lai uzceltu šīs stacijas, būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti un milzīgas investīcijas. Pie šāda daudzuma atomelektrostaciju drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves.
Zaļā enerģija (vēja, saules, viļņu, biomasas enerģija) mūsdienās vairs nav tikai ekscentrisku izgudrotāju aizraušanās. Daudzviet pasaulē ir vietas, kur tiek izmantoti atjaunojamie un videi nekaitīgie enerģijas ražošanas veidi. Atjaunojamo enerģiju var izmantot lai radītu alternatīvu fosilajiem kurināmajiem. Līderi zaļās enerģijas attīstīšanā ir Vācija, Dānija un Spānija.
Tāpat kā daudzos citos jūras reģionos, arī Baltijas jūrā ir ļoti trausla jūras vide. Pie tā ir vainojami ne tikai dabiski faktori, bet arī lielais kravu pārvadājumu skaits, kas ir pastāvīgs apdraudējums videi. Neskatoties uz to, daudziem piekrastes reģioniem ir maz plānu neparedzētiem gadījumiem vai arī šādu plānu nav vispār.
…