Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:800941
 
Evaluation:
Published: 07.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  SATURS    2
1.  BALTIJAS JŪRA    3
2.  EKOLOĢISKĀ SITUĀCIJA BALTIJAS JŪRĀ    4
2.1.  EIROFIKĀCIJA    4
2.2.  IECEĻOTĀJSUGAS    5
2.3.  OTRĀ PASAULES KARA SEKAS    5
2.4.  CITI PIESĀRŅOJUMA AVOTI    6
  DAŽI FAKTI    7
  IZMANTOTIE AVOTI    8
Extract

Baltijas jūra ar kopējo platību 415,266 tūkstoši kvadrātkilometri ir uz Zemes jaunākā jūra – tā radusies ledum pirms 13 000 gadu atkāpjoties, kušanas ūdeņi izskaloja jūras gultni – tas izskaidro jūras relatīvo seklumu. Ņemot vērā plašo baseinu, ko veido upes, kas savus ūdeņus nes Baltijas jūrai – tie ir aptuveni 1,7 miljoni kvadrātkilometru –, pati Baltijas jūra ir kā liela upe. Baltijas jūra ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē. Pilnīga ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru norisinās vien vairāku gadu desmitu laikā. Tāpēc Baltijas jūra ir ārkārtīgi jutīga pret cilvēku darbību, kas risinās ne tikai jūrā un tās tuvumā, bet arī visu Baltijas jūrā ietekošo upju baseinos, un tos apdzīvo 85 miljoni cilvēku.
Savas, salīdzinoši īsās, dzīves laikā Baltijas jūra vairākkārt ir zaudējusi pieeju Atlantijas okeānam un pašlaik uzskatāma par tipisku iekškontinentālu jūru. Salīdzinājumam – Vidusjūra ir vairākus miljonus gadu veca.
Baltijas jūras īpatnību dēļ to vieglāk aprakstīt nevis ar to, kas tā ir, bet gan – kas tā nav. Proti, tā nav tik sāļa kā okeāns, tajā nav tādas bioloģiskās daudzveidības, kāda ir Ziemeļjūrā vai kādā no tropu jūrām ar dažnedažādām radībām. Krasi atšķiras ne tikai vertikālie ūdens slāņi, bet vide dažādās jūras vietās. Baltijas jūra pie Kategata šauruma, salīdzinot ar Botnijas līci, ir kā diena pret nakti.
Tajā pašā laikā Baltijas jūra ir arī viena no saldākajām jūrām pasaulē (saldāka ir tikai Melnā jūra) – tā vienlaikus ir priekšrocība un posts. Priekšrocība tāpēc, ka šeit ir attīstījušās zivju sugas, kas citur nav sastopamas, piemēram, Baltijas siļķe, kas atšķiras no savas Atlantijas radinieces. Tāpat Baltijas jūras ekosistēmai ir spējušas pielāgoties sugas, kas citkārt dzīvo tikai saldūdenī.
Taču sāļuma faktors ietekmē arī ūdens kvalitāti. Situāciju vēl vairāk pastiprina jūras relatīvais seklums, kā arī mazā ūdensapmaiņa ar okeānu un Ziemeļjūru. Pētnieki norāda, ka līdz pagājušā gadsimta 80.gadiem svaiga sālsūdens vilnis no Ziemeļjūras ieplūda vidēji reizi 4–5 gados, savukārt tagad tas notiek vien aptuveni reizi desmit gados. Lai Baltijas jūras ūdens pilnībā nomainītos, ir nepieciešami aptuveni 25 gadi.
Mazā ūdensapmaiņa veicina arī ūdeņu noslāņošanos – sāļākais ūdens nogulsnējas dzelmē, un lielāka blīvuma dēļ tur ir mazāk skābekļa, tāpēc dziļumos mīt lielākoties tikai dažādas baktērijas, kas pārtiek no organiskajām nogulsnēm. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register