Dabas aizsardzība

Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.
Vides aizsardzība — pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.
Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. g.s. vidū Rietumeiropā un ASV.

Šobrīd aptuveni 9% Latvijas teritorijas ir ar likumu noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss.
Valstī izveidoti 4 dabas rezervāti – Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču, 3 nacionālie parki - Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks un Slīteres Nacionālais parks, kā arī 211 dabas liegumi, 22 dabas parki, seši aizsargājamo ainavu apvidi un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu retas un tipiskas dabas ekosistēmas.
Pavisam Latvijā ir 633 šādas teritorijas ar dažādu aizsardzības pakāpi - atļautajām un aizliegtajām darbībām.
Latvijā ir 4 dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), kas ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur atļauts uzturēties tikai zinātniskās izpētes vajadzībām.…