Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:945811
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.06.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 44 units
References: Not used
Extract

Metāli laikam ir vecākās no cilvēcei pazīstamajām toksiskajām vielām. Svinu ieguva jau pirms četriem gadu tūkstošiem, bet 370.gadā p.m.ē. Hipokrāts aprakstīja svina kolikas kalnrūpniecībā strādājošajiem. Arsēnu un dzīvsudrabu ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras (~372. - ~287.gadā) aprakstīja Teofrasts. Apmēram 80 no 105 ķīmisko elementu periodiskās sistēmas elementiem ir metāli, bet izteiktas toksiskas īpašības ir mazāk kā 30 metāliem vai to savienojumiem. Metāli dabā ir plaši izplatīti. Galvenais mikroelementu avots biosfērā ir primārie vulkāniskie ieži. Bāziskie ieži, piemēram, bazalts, satur daudz titāna, vanādija, hroma, niķeļa, vara, kobalta, dzelzs, cinka un cērija. Skābajos iežos, piemēram, granītā, šo mikroelementu ir mazāk, toties tie satur daudz berilija, molibdēna, volframa, alvas, litija un cirkonija. Vēl citi biosfēras mikroelementu avoti ir vulkāniskās gāzes, termālie ūdeņi un kosmiskie putekļi. Iežos metāli sastopami dažādu savienojumu vai tīrradņu (zelta, sudraba, kobalta u.c.) veidā. Tomēr smago metālu emisijas ir viens no indikatoriem, kas izteikti raksturo antropogēnās darbības ietekmi uz vidi.
Svins, kadmijs un arsēns dažādu savienojumu veidā tiek visai plaši lietoti rūpniecībā un elektronikā, arsēns arī kokmateriālu aizsardzībai un insekticīdu sastāvā, tāpat visai lielu šo elementu dažādu savienojumu pienesumu dod autotransporta izplūdes gāzes. Latvijā vēl pagaidām siltumenerģijas ieguvei daudzās katlumājās izmanto mazutu, kura izmešu gāzēs ir augsta vairāku smago metālu koncentrācija, taču arī citu materiālu dedzināšanas procesi, tai skaitā atkritumu sadedzināšana dod smago metālu emisijas. Viens no augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma avotiem var būt armijas poligonu teritorijas, kā arī tad, ja augsne tiek mēslota ar notekūdeņu dūņām, tāpat arī dažādi atkritumi, ja tie nenonāk atbilstoši sagatavotos atkritumu apglabāšanas poligonos. No augsnes paceļas putekļi, līdz ar to arī šādi smagie metāli nonāk gaisā.
Lielākās daļas toksisko metālu galvenā iedarbības īpatnība ir tā, ka, nokļuvuši apkārtējā vidē, tie tiek izvadīti no šīs vides, nokļūstot cilvēku un dzīvnieku barības ķēdēs.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register