Latvijas ainavu rajonēšana. Augšzeme

Ievads
„Ainava - redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debes ķermeņa virsmas) elementu kopums. Ainava iekļauj redzeslokā esošos un saredzamos Zemes virsmas ģeomorfoloģiskos elementus, floras un faunas elementus, antropomorfos elementus, kurus radījis cilvēks. Ainava ietver arī redzamos klimatiskos apstākļus un apgaismojuma apstākļus” [1].
Reģionālo līmeni Latvijas ainavrajonēšanā veido 16 ainavzemes. Tās ir:
1.Piejūra;
2.Rietumkursa (Rietumkursas augstiene);
3.Ventaszeme;
4.Austrumkursa;
5.Rietumzemgale (Zemgales līdzenums);
6.Austrumzemgale;
7.Augšzeme;
8.Daugavzeme;
9.Ziemeļvidzeme;
10.Gaujaszeme;
11.Dienvidvidzeme;
12.Austrumvidzeme;
13.Vidzemes augstiene;
14.Aiviekstes zeme;
15.Latgales augstiene;
16.Austrumlatgale.
Katra ainavzeme iedalās sīkāk – ainavapvidos. Latvijā ir 84 ainavapvidi, kuri veido lokālo ainavisko vienību augstāko pakāpi.
„Ainavu struktūrā jāņem vērā zemes segums, dominējošais veģetācijas tips, vietas ģeomorfoloģija un ģeoloģija – atkarībā no šiem nosacījumiem tiek izdalīti ainavu tipi un elementi. Tie var būt: mežu ainavas, lauksaimniecības zemju ainavas, mozaīkveida struktūras ainavas (teritorijas, kurās mijas lauki ar mežiem), upju ieleju ainavas, ezeru iedobes ainavas, purvu ainavas, jūras līča un piekrastes ainavas, cilvēku pārveidotas ainavas, kā arī ceļi” [2].
Latvijas ainavu tipi pēc ģeomorfoloģiskā faktora iedalās:
Pauguraine – Latvijas augstienēm tipisks sīkkontūrains, mozaīkveida un estētiski pievilcīgs ainavu tips, kuram raksturīga liela bioloģiskā un ainaviskā daudzveidība (Spāres pauguraine, Vanemas pauguraine u.c.).…