Vielu atdzišanas likums

VI Darba analīze un secinājumi
Ja starpība starp ķermeņa un vides temperatūru ir maza, tad atdzišana norit lēnāk, bet, ja starpība starp ķermeņa un vides temperatūru ir liela, tad atdzišana norit ātrāk. Ūdens traukā ir atdzisis tad, kad tā temperatūra ir vienāda ar apkārtējās vides temperatūru. Šajā gadījumā tas būtu 19,5 OC.
Tā kā ūdenim ir saskare ne tikai ar gaisu, bet arī ar trauciņu, tad siltumapmaiņa notiek gan ar gaisu, gan plastmasas trauciņu. Intensīvāk siltumapmaiņa notiek ar trauciņu, jo plastmasa labi vada siltumu, bet gaiss ir slikts siltuma vadītājs, jo gāzveida vielās molekulas atrodas tālu viena no otras un to mijiedarbība ir mazāka, bet cietās vielās tā ir lielāka. Sākumā ūdens atdziest ātrāk, jo siltuma daudzums tiek atdots trauciņam, savukārt pēc tam trauciņam ir siltumapmaiņa ar gaisu.
Pirmajā gadījumā ūdens atdziest ātrāk, bet otrajā lēnāk, jo ūdeni no atdzišanas pasargā putuplasta trauciņš, kurš tāpat kā gaiss slikti vada siltumu, tāpēc siltuma zudums, ko ūdens zaudē, vienādā laika posmā pirmajā gadījumā būs lielāks, bet otrajā mazāks.
Atdzišanas līknei pēc Ņūtona likuma jābūt eksponentlīknei, kas parādīta otrajā grafikā. Salīdzinot ar šo ekponentlīkni, var secināt, ka līknes daļēji atbilst, ir nelielas nobīdes. Bet tās var būt radušās darba neprecizitātes dēļ un tāpēc, ka teorētiskais ne vienmēr sakrīt ar praktisko. Darba neprecizitāte šoreiz ir diezgan liela, jo skaitļi no termometra ir noteikti uz aci, tas nozīmē, ka tie nav precīzi.
…