Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:452286
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads.Saule un saules enerģija    3
2.  Tiešā saules enerģija    4
3.  Saules enerģijas izmantošanas veidi    4
3.1.  Kolektori    5
3.2.  Saules baterijas    7
3.3.  Saules ūdens sildītāji    8
3.4.  Ierīces kosmosā    9
3.5.  Automašīnas    10
4.  Nobeigums    10
5.  Literatūra    12
Extract

Saule ļoti atšķiras no citiem Saules sistēmas ķermeņiem. Tā ir Zemei tuvākā zvaigzne. Spoža tā ir tāpēc, ka atrodas daudz tuvāk nekā citas zvaigznes. Tomēr attālums līdz Saulei ir liels - aptuveni 150 miljoni kilometri un paiet 8 minūtes, kamēr tās stari sasniedz Zemi. Īstenībā daudzas citas zvaigznes ir karstākas un spožākas par Sauli, tikai tās atrodas ļoti tālu un tāpēc pie debess redzamas kā spoži punkti.
Saule ir līdzīga lodei, kuras diametrs ir aptuveni 1,4 miljoni km. Planētu un visu sīko Saules sistēmas ķermeņu kopējā masa ir tikai viena tūkstošā daļa no Saules masas, tādēļ tā ar savu gravitācijas spēku nosaka visu Saules sistēmas ķermeņu kustību. Saule ne tikai izraisa planētu riņķošanu ap sevi, bet arī pati griežas. Viens pilns apgrieziens ilgst apmēram mēnesi.
Saule sastāv no karstām gāzēm. Tās centrā ir liels spiediens un augsta temperatūra, tāpēc viena veida gāze pārvēršas citā un izdalās varens siltuma un gaismas daudzums, kas izkļūst uz Saules virsas un izplūst apkārtējā Visuma telpā. Saules virsa nav cieta, bet gan veidota no gāzu mutuļiem, no kuriem nemitīgi izšaujas milzīgas gāzu strūklas - uzliesmojumi. Uz Saules virsas ir novērojami plankumi. Tie ir laukumi, kas ir nedaudz vēsāki nekā pārējā virsa.
Saules uzliesmojumi tiek novēroti kā pēkšņi, dažu sekunžu līdz dažu stundu gari, laika posmi, kad virs Saules virsmas tiek atbrīvota milzīga enerģija (līdz pat 1025 J).
Tad cik daudz ūdens mēs varētu uzvarīt ar 1025 J? Lai uzvārītu 1 litru ūdens (uzsildīt no 20 līdz 100 grādiem) elektriskā tējkannā paiet apmēram 2 minūtes. Elektrisko tējkannu jauda parasti ir ap 2 kilovati (2kW = 2 10^3W). Tātad lai uzvārītu 1 litru ūdens vajag, 2kW x 2min = 2 10^3W x 120 s = 240 kJ, apmēram 200 kJ enerģijas. Ar 1025 J mēs varam uzvārīt 1025 / 2 105 = 5 1019 l ūdens. Jeb tas ir 5 105 km3. Salīdzinam ar Baltijas jūras tilpumu. Pieņemot, ka Baltijas jūra ir 500 km plata, 1000 km gara un 100 m dziļa, mēs iegūstam ka tās tilpums ir tilpums= 500km x 1000km x 0.1km = 5 10^4km3.
Tātad ar 1025 mēs varētu uzvārīt 10 Baltijas jūras. Tā neko. Salīdzinājumam, tikpat daudz enerģijas ir miljardam ūdeņraža bumbu.
Jau trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki apzinājās, cik liels spēks piemīt fokusētai saules gaismai.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register