Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:597673
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Elektriskā strāva    3
  Strāvas avoti    4
  Strāvas avotu raksturojums    6
  Strāvas avota elektrodzinējspēks(EDS)    7
  Ģeneratori    7
  Ģeneratoru veidi    9
  Elektrības uzkrāšana    10
  Kondensatori    10
  Voltas elementi    10
  Bateriju uzlabojumi    11
  Elektroenerģijas avotu veidi    11
  Galvaniskie elementi    11
  Primārie galvaniskie elementi    11
  Sekundārie galvaniskie elementi    12
  Akumulatori    12
  Izmantotās literatūras saraksts    13
  Pielikums    14
Extract

Mūsu dzīve nav iedomājama bez elektroenerģijas izmantošanas. Elektroenerģiju patērē tramvaji, trolejbusi, elektrovilcieni. Ar elektrību darbojas visdažādākās ierīces un iekārtas rūpnīcās. Arī apgaismojumam un gaismas reklāmām izmanto elektriskās spuldzes. Radiouztvērēji, televizori, telefoni, telegrāfs nevarētu darboties, ja tiem nepievadītu elektroenerģiju.
Elektroenerģiju ražo elektrostacijās, un līdz patērētājiem tā nokļūst pa elektropārvades līnijām – vadiem. Mēdz teikt, ka pa vadiem plūst strāva. Mācoties par metālu elektriskajām īpašībām, secinājām, ka metālos brīvie vērtības elektroni var pārvietoties elektriskā lauka iedarbībā. Ja ievieto metāla stieni elektriskajā laukā (skat. pielikumā 1.att.), gandrīz visi vērtības elektroni vienlaikus uzsāk kustību. Elektriskā lauka spēka līnijas pieņemts novilkt tādā virzienā, kādā lauks darbojas uz pozitīvi lādētu daļiņu. Metālos elektroni pārvietojas pretēji pieņemtajam lauka spēka līniju virzienam, jo tiem ir negatīvs lādiņš. Lādēto daļiņu orientētu kustību sauc par elektrisko strāvu. Metālos elektriskā strāva ir brīvo elektronu plūsma. Gāzēs un šķidrumos elktriskais lauks darbojas uz vielas joniem, izraisot to kustību. Joni ir gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Tie gāzē var veidoties, apstarojot elektriski neitrālās gāzes molekulas ar radioaktīvo starojumu, rentgenstariem, ultravioletajiem stariem, kā arī karsējot gāzi. Joni var izveidoties arī vielu šķīdumos ūdenī. Sāļu, sārmu un skābju molekulas ūdenī sadalās jonos, sauc par elektrolītiem. Elektriskā lauka iedarbībā pozitīvie un negatīvie joni pārvietojas pretējos virzienos. Elektriskais lauks izplatās ar ātrumu aptuveni 300 000 km/s, bet elektronu un jonu kustības ātrums ir daudz mazāks. Elektriskās spuldzes acumirklīga iekvēlošanās notiek tādēļ, ka elektronu kustība sākas vienlaikus visā vadītāja posmā, kas tiek pakļauts elektriskā lauka iedarbībai.
Daudzkrāsainajās gaismas reklāmas spuldzēs, kas pildītas ar retinātu gāzi, kustību vienlaikus uzsāk pozitīvie gāzes joni un elektroni.
Elektrolītu šķīdumos ūdenī, iedarbojoties elktriskajam laukam, vienlaikus sāk pārvietoties gan pozitīvie, gan arī negatīvie elktrolītu joni. Par strāvas virzienu nosacīti pieņemts pozitīvo lādiņu kustības virziens.Šāds pieņēmums tika izdarīts jau tolaik, kas fiziķi vēl neko nezināja par atoma uzbūvi un elektronu vietu atomā. Jāatceras, ka īstenībā – lādiņu – elektronu plūsam metālos ir vēsra pretēji pieņemtajam strāvas virzienam. Jebkurā gadījumā, ievietojot vadītāju elektriskajā laukā, vadītājā rodas elektriskā strāva. Elektriskajā laukā uz lādiņiem iedarbojas elekrtiskie spēki, radot lādiņu orientētu kustību. Pārvietojot lādiņus, lauks veic darbu.
Sprieguma uzturēšanai nepieciešamo enerģju iegūst no strāvas avotiem. Strāvas avotos dažāda veida enerģija pārvēršas elektroenerģijā. Hidroelektrostacijā uzkrātās ūdens masas potenciālā enerģija pārvēršas elektroenerģijā. Termoelektrostacijā elektroenerģiju iegūst, sadedzinot kurināmo un pārvēršot siltumu turbīnas mehāniskjā enerģijā, kas savukārt, darbinot ģeneratoru, pārvēršas elektroenerģijā.
Ikdienā izmanto arī pārnēsājamu strāvas avotu – kabatas bateriju, kas ievietota īpašā ietvarā kopā ar spuldzīti un slēdzi. Kabatas baterijā elektrisko enerģiju iegūst ķīmisku reakciju rezultātā, tā saucamajā sausajā galvaniskajā elementā. Tas sastāv no cilindriska cinka trauka C, kurā nostiprināts ogles stienītis O. Stienītis ievietots audekla maisiņā M, kas piepildīts ar mangāna oksīda un ogles maisījumu. Galvaniskā elementa cinka cilindrā iepilda klīsteri K, kuru pagatavo no miltu, ožamā spirta un cinka hlorīda maisījuma. Cinka trauku parasti aizlej ar piķa kārtu P. Cinka cilindrs ir galvaniskā elementa negatīvais pols, ogles stienītis – pozitīvais pols. Starp galvaniskā elementa poliem rodas aptuveni 1,6 V spriegums. Savienojot vairākus galvaniskos elementus virknē (viena elementa pozitīvo polu savieno ar nākamā elementa negatīvo polu utt.), var izveidot bateriju, kurai ir augstāks spriegums nekā atsevišķam elementam. Dažādu konstrukciju miniatūrus galvaniskos elementus izmanto kā elektriskā enerģijas avotus rokas pulksteņos, kabatas skaitļotājos, automātiskajos fotoaparātos.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register