Ķermeņu elektrizācija

Zibens kā viens no atmosfēras izlādes procesiem.
Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir atmosfēras elektrības ģenerators! Tipisks zibens spēriens ilgst apmēram ceturtdaļu no sekundes un sastāv no 3-4 lādiņiem. Vidējais zibens garums ir 2,5 kilometri, bet ir novēroti arī tādi, kas stiepjas līdz atmosfērai 20 kilometru garumā. Zibens temperatūra var sasniegt 27 771 grādus pēc celsija skalas. Tas ir gandrīz piecas reizes lielāks karstums nekā uz Saules virsmas.
Lidmašīnai zibens trāpa vidēji vienu reizi no 5-10 tūkstoši lidojuma stundām. Katru gadu zibens ASV nogalina apmēram 200 cilvēku, bet Krievijā vairāk nekā 500. Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirds darbības apstāšanās. Par laimi letāli iznākumi cilvēka saskarē ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% no cietušajiem, tomēr ilgstoši nākas ārstēties un izjust zibens ietekmi uz organismu. Parasti pēc zibens trieciena novērotas hroniskas sāpes, bezmiegs, trauksmes sajūta, atmiņas zudumi, ātrs nogurums un galvas sāpes.
Latvijā visbiežāk zibens sper un pērkons ducina Guzeļu, Zosēnu, Daugavpils, Gulbenes, Gaiziņa, Rīgas, Liepājas un Ventspils tuvumā. Pērkona negaisi parasti ir novērojami vasaras periodā. Pērkona negaiss ziemā gadās ļoti reti, parasti spēcīgā sniegputenī. Kā piemēru var minēt faktu, ka 1972. gada martā vairākos Sibīrijas rajonos plosījās spēcīgs pērkona negaiss.
…