25.biļete
1. Atskaites sistēmas un koordinātu sistēmas mehānikā. Materiāla punkta kustības likums.
Ķermeņa mehāniskā kustība ir relatīva. Ķermeni vai ķermeņu sistēmu, attiecībā pret kuru aplūko citu ķermeņu izvietojumu, sauc par telpisko atskaites sistēmu. Tā kopā ar sinhronizētiem pulksteņiem, pēc kuriem var noteikt laiku katrā telpas punktā, veido atskaites sistēmu. Ar atskaites sistēmu tiek saistīta koordinātu sistēma. Visbiežāk tiek lietota Dekarta taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē un telpā, polārā koordinātu sistēma plaknē un sfēriskā koordinātu sistēma telpā.
Materiāla punkta kustības likums - Materiālam punktam pārvietojoties telpā, mainās tā koordinātes, resp., rādiusvektors r. Likumu, kas izsaka, kā mainās materiālā punkta stāvoklis atkarībā no laika t, sauc par kustības likumu. Materiāla punkta kustības likumu Dekarta koordinātu sistēmā, ja materiālais punkts kustas telpā, var izteikt šādi: x=x(t) un y=y(t) un z=z(t) apvienojums sistēmā vai ar vienu vektoriālu vienādojumu r=r(t) (r ar svitrinu). Ķermeņa kustības likums ir, piemēram, ķermeņa brīvās krišanas likums: h=gt^2/2 Šeit krišanas laikā noietais ceļš h ir izteikts atkarībā no krišanas laika t un brīvās krišanas paātrinājuma g (ja ķermeņa kustības sākuma ātrums ir nulle).
2. Vadītāju pretestība.
Elektriskā pretestība ir visām vielām, arī vadītājiem piemītoša īpašība. Populārzinātniski sakot, tā vairāk vai mazāk traucē elektroniem brīvi pārvietoties pa vadītāju. Precīzāk būtu teikt, ka pretestība ir koeficients starp strāvu, kas plūst vadītājā un spriegumu, kas tam pielikts.
…
