Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:798835
 
Evaluation:
Published: 08.02.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Bieži atmosfērā var novērot dažādas optiskās parādības, kuru pamatā ir gaismas staru, kuri nāk no saules, lūšana un atstarošanās ledus kristālos.

Savdabīga dabas parādība ir halos gredzenveida loki ap Sauli, kā pamatā ir mazi ledus kristāliņi. Kā vēsta kāds ticējums – novērojot šos starus ir gaidāms siltāks laiks. Iepazīsimies tuvāk ar šo dabas fenomenu.
Halos (sengrieķu vārds halōs, nozīmē riņķis), kas zināms arī kā nimbs, ledus loks un oreols ap sauli, ir optiska parādība, ko izraisa gaismas staru lūšana ledus kristāliņos, kas atrodasi spalvmākoņos 5 - 10 km augstumā, troposfēras augšējos slāņos, tie var veidot krāsainus vai baltus gredzenveida lokus. Ir iespējams novērot trīs veidu halo – 22° un 46° halo un 9° halo (ļoti reti).
Ledus kristāliņi, kas atrodas atmosfērā ir heksoedra prizma. Gaismas stari šķērso heksoedra prizmas abas puses veidojot 60° leņķi, bet minimālās novirzes leņķis ir 22° vai skaitlis tuvu tam (, 21,84 ° vidējā; 21,54 ° sarkanā 22,37 ° zilā). …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1115816
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register