Starojumu, kura intensitāte nav atkarīga no starotāja temperatūras, sauc par luminiscenci. Luminiscējošas vielas – luminofori – spīd bez karsēšanas, tādēļ to sauc par auksto gaismu. Luminiscence ir gaisma, kas parasti eksistē pie zemas temperatūras, to rada auksta ķermeņa radiācija. Tās cēlonis var būt ķīmiskas reakcijas, elektriskā enerģija, subatomiskas kustības. Luminiscences parādība saistīta ar elektronu aizkavēšanos augstākos enerģijas līmeņos. Termins kopumā ietver plaši izmantoto fluoriscenci un fosforescenci.
Pieņemts, ka visus starojuma veidus, kas nav saistīti ar siltuma izstarošanu sauc pa luminiscenci, tā nepakļaujas Stefana-Bolcmaņa likumam - I ~ T4, tai nav arī siltimstarojumam raksturīgā spektru sadale. Parasts vērotājs, vērojot luminiscenci nemaz nevar atšķirt to no siltumstarojuma, ja nav zināmi cēloņi. []
Luminiscence iedalās gan pēc starošanas ilguma, gan cēloņa, ka izraisa starojumu.
Atkarībā no vielas pēcspīdēšanas ilguma izdala fosforescenci, kas ir process, kurā enerģija, ko absorbē vielas izdalās samērā lēni gaismas veidā. un fluorescenci, gaismas izstarošana ar vielu, kas ir iestrādāta gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma vilnī.Vairumā gadījumu, izstarotā gaisma ir garāka par viļņa garumu. Fosforescences pēcspīdēsanas ilgums ir aptuveni 10-8 sekundes, vai arī mazliet ilgāk, savukārt fluorescencei pēcspīdēšanas ilgums ir daudz lielāks.…
